/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Polijas parlaments ceturtdien apstiprināja ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu uz robežas ar Baltkrieviju par 60 dienām, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) paustu kritiku par migrantu nāves gadījumiem šīs robežas tuvumā.
Ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu atbalstīja 237 konservatīvie un nacionālistu deputāti, 179 deputāti balsoja pret, bet 31 atturējās. Balsojumu tiešraidē demonstrēja televīzija.
Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
Polija un ES apsūdzējušas Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Polija ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru uz savu robežu ar Baltkrieviju, uzcēlusi dzeloņstiepļu žogu un 2.septembrī uz 30 dienām izsludināja ārkārtējo stāvokli uz šīs robežas, tostarp aizliedzot arī žurnālistiem un labdarības organizāciju darbiniekiem atrasties pierobežas zonā.
Pēdējo divu mēnešu laikā pie Polijas un Baltkrievijas robežas ir gājuši bojā pieci migranti.
Polijas iekšlietu ministrs Mariušs Kamiņskis ierosināja pagarināt ārkārtējo stāvokli un pirmdien paziņoja, ka situācija uz robežas ar Baltkrieviju ir ļoti saspringta un desmitā daļa migrantu, kas mēģina nelegāli iekļūt Polijā, varētu būt saistīta ar teroristiem.
Kamiņskis sacīja, ka šogad robežu nelegāli mēģinājuši šķērsot 11 500 cilvēku, no kuriem 1500 aizturēti Polijas teritorijā.
Foto:Migrācijas krīze Polijā