Valsts kontrole: Ministrijas un valsts iestādes, īstenojot prioritāros pasākumus, nesasniedz rezultātus

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
nauda
nauda Foto: Edijs Pālens/LETA

Ministrijas un valsts iestādes, īstenojot prioritāros pasākumus, joprojām nesasniedz plānotos rezultātus, secināts Valsts kontroles revīzijā par valsts 2020.gada saimnieciskā gada pārskatu.

2020.gada finanšu revīziju rezultāti liecina, ka situācija attīstības izdevumu jeb prioritāro pasākumu izlietojumā atbilstoši mērķim ir uzlabojusies, jo atšķirībā no 2018.gada, kad lielākā daļa atzinumu resoriem bija negatīvi vai ar iebildi, šogad visos deviņos vērtētajos gadījumos Valsts kontrole sniedza pozitīvus atzinumus un nekonstatēja, ka prioritārajam pasākumam piešķirtais finansējums būtu izmantots citiem mērķiem.

Tomēr Valsts kontroles revīzijā ir secināts, ka lielākajā daļā no pārbaudītajiem gadījumiem - piecos no deviņiem - saglabājas arī iepriekš konstatētais - īstenojot prioritāros pasākumus, netiek sasniegti plānotie rezultāti.

Valsts kontrole uzsver, ka prioritārajiem pasākumiem, kas ir viens no līdzekļiem valsts virzībai uz attīstību, pieejamais budžeta finansējums katru gadu ir ierobežots, tāpēc ir svarīgi šos līdzekļus caurskatāmi plānot un izlietot atbilstoši mērķim, sasniedzot solītos rezultātus un ievērojot tiesību aktos noteikto kārtību.

Tāpēc Valsts kontrole arvien uzskata, ka ir būtiski pilnveidot attīstības izdevumu plānošanu un izlietojuma uzraudzību, un turpinās sekot līdzi ieteikumu ieviešanai un periodiski ministrijās un centrālajās valsts iestādēs vērtēs prioritārajiem pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Kā piemērus plānoto rezultātu nesasniegšanai Valsts kontrole min to, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, izlietojot 33 341 eiro jeb 41% no tai piešķirtajiem 80 000 eiro, nav nodrošinājusi izvirzīto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu pilnā apmērā, jo visas trīs jaunās amata vietas, kurām tika piešķirts finansējums šī prioritārā pasākuma ietvaros, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā tika nokomplektētas tikai 2020.gada septembrī.

Iekšlietu ministrijai pērn tika piešķirti 12 688 371 eiro atlīdzības palielinājumam iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi. Tomēr Valsts kontroles revīzijā secināts, ka piešķirtais finansējums bijis būtiski mazāks, nekā sākotnēji plānots, tādēļ plānotie rezultāti nav sasniegti un joprojām saglabājas būtiskas atšķirības kadetu atlīdzībā. Lielai daļai iekšlietu dienestu amatpersonu, kuras ir pakļautas korupcijas riskam, vidējā atlīdzība nesasniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rekomendēto ienākumu līmeni, bet izmeklētāju, kuri veic (vada) izmeklēšanu īpaši sarežģītās, liela apjoma, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, mēnešalga ir būtiski zemāka par rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgu.

Tāpat arī Valsts kanceleja, izlietojot 45 722 eiro jeb 40% no piešķirtajiem 115 000 eiro, nav sasniegusi vienu no trijiem 2020.gadā plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem - izstrādāt datu analīzes un vizualizācijas rīku, kas ietver valsts pārvaldes reformas indikatorus un nodrošina datu pieejamību sabiedrībai. Tomēr Valsts kontrole vērš uzmanību, ka divas no izsludinātajām cenu aptaujām beidzās bez rezultāta, un Valsts kanceleja plāno 2021.gadā turpināt datu analīzes un vizualizācijas rīka izstrādi.

Pārresoru koordinācijas centram, izlietojot 112 787 eiro jeb 38% no piešķirtajiem 300 000 eiro, Covid-19 pandēmijas ietekmē nav izdevies nodrošināt plānoto konsultāciju skaitu bērniem uzvedības un psihisko traucējumu risku mazināšanai. Lai arī valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ 2020.gadā plānotā rezultatīvā rādītāja - izpildes apjoms tika samazināts no 400 uz 240 bērniem jeb par 40%, faktiski konsultācijas saņēma tikai 51 bērns, tas ir 21% no samazinātā rādītāja.

Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanai un tās uzlikto funkciju nodrošināšanai Datu valsts inspekcijai tika piešķirti 577 980 eiro, no kuriem izlietoti 436 543 eiro jeb 76% no piešķirtajiem līdzekļiem, tādējādi veikti tikai 105 jeb 60% no plānotajiem 175 sabiedrības informēšanas pasākumiem un veikta 941 jeb 68% no plānotajām 1200 personas datu apstrādes pārbaudēm. Plānu neizpildi ietekmēja tas, ka puse no nodarbinātajiem darba attiecības uzsāka tikai 2020.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu