Pēdējo 12 mēnešu laikā savu holesterīna līmeni asinīs nav mērījusi vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, kamēr 45% analīzes pēdējā gada laikā vismaz vienreiz ir veikuši, secināts "BENU Aptiekas veselības monitoringa" aptaujā, kas veikta sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Salīdzinājumā ar 2020.gadā veikto aptauju par iepriekšējiem 12 mēnešiem, šobrīd iedzīvotāji nedaudz retāk norāda, ka pēdējā gada laikā ir mērījuši savu holesterīna līmeni asinīs - 2020.gadā šo pārbaudi bija veikuši 48%.
Dati liecina, ka pastāv sasaiste starp iedzīvotāju vecumu un to, vai tiek veikti holesterīna mērījumi. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem pēdējā gada laikā holesterīna līmeni ir mērījis 21%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 54%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem - 69%.
Holesterīna līmeni biežāk mēra krievvalodīgie. Latviešu vidū pēdējā gada laikā holesterīna līmeni asinīs ir noteikuši 42% respondentu, kamēr starp krievvalodīgajiem tie ir 50%.
Sirds un asinsvadu slimības ir viens no galvenajiem nāves iemesliem Latvijā, Eiropā un pasaulē. Katru gadu Eiropā tiek reģistrēti 11 miljoni šo slimību gadījumu, savukārt Latvija ir augsta sirds un asinsvadu slimības riska valsts Eiropā.
Biežākas sirds un asinsvadu slimības ir paaugstināts asinsspiediens - arteriāla hipertensija un ateroskleroze, holesterīna uzkrāšanās asinsvadu sieniņās, kas rada bīstamas asinsvadu sašaurināšanās, un atkarībā no lokalizācijas var attīstīties galvas smadzeņu bojājums - insults, sirds muskuļa asinsrites traucējumi - stenokardija vai miokarda infarkts. Tāpat ļoti izplatītas ir dažādas aritmijas, kad sirds strādā pārāk ātri, lēni vai neregulāri, skaidro Vēze.
Gan attiecībā uz sirds un asinsvadu slimības profilaksi, gan vispārējo veselības stāvokli kardioloģe uzsver dzīvesveida nozīmi, jo lielāka daļa minēto saslimšanu cēloņu ir mazkustīgums, palielināts svars, augsts holesterīna līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana un stress.
Sirds un asinsvadu slimības riski palielinās pēc 40-45 gadu vecuma, īpaši, ja ģimenē ir zināmi agrīni insulta vai miokarda infarkta gadījumi. Tāpat sirds un asinsvadu slimības riski ir augstāki pacientiem ar arteriālo hipertensiju, hiperholesterinēmiju, cukura diabētu un citiem vielmaiņas traucējumiem. Vēze uzsver, ka ar sirds un asinsvadu slimībām aizvien biežāk slimo arī gados jauni cilvēki, tādēļ īpaši svarīgi ir atpazīt šķietami veselus pacientus, kuriem sūdzību nav, bet, veicot izmeklējumus, var konstatēt novirzes no normas.
Pazīmes, kas var liecināt par sirds un asinsvadu slimībām, ir fiziskās izturības samazināšanās, kad nedaudz paaugstinātas vai pat ikdienas slodzes laikā parādās diskomforts - biežāk tās ir sirdsklauves, nogurums, elpas trūkums, smagums krūtīs, var būt arī neritmiska sirdsdarbība, galvas reiboņi. Šādos gadījumos ieteicams vismaz telefoniski sazināties ar ārstu, lai izvērtētu šo simptomu nopietnību.
"Benu aptiekas veselības monitoringu" veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2021.gada augusta beigās un septembra sākumā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
