Vai 2500. gadā zemeslode būs cilvēkam neapdzīvojama? (3)

Eksperimenta metodes pamatā ir trīs dažādu gaisa temperatūras prognožu izmantošana kontekstā ar esošo tehnoloģisko attīstību, elektroenerģijas ieguves veidiem, ekonomiku un iedzīvotāju skaitu. Tie ir trīs zinātnieku piedāvāti modeļi – augsts, vidējs un zems siltumnīcas gāzu koncentrācijas samazinājums.

Tāpat tika ņemts vērā tas, cik auglīgas ir lauksaimniecības zemes un cik bagātīga raža, kā arī karstuma viļņu biežums, lai kaut nedaudz ieskicētu Zemes nākotni, tuvojoties 22. gadsimtam.

Eksperimenta rezultāti parādīja, ka pēc 2100. gada siltumnīcas gāzu koncentrācija būs praktiski tikai vidēja un augsta.

Tādējādi auglīgās, lauksaimniecībai derīgās zemes "aizvirzīsies" tālāk uz Ziemeļu un Dienvidu polu. Tādiem reģioniem kā Amazones upes baseins draud pilnīga izsīkšana, tāpat var iet bojā līdzšinējā flora un fauna.

Gaisa temperatūra var sasniegt cilvēka dzīvībai bīstamu robežu, sevišķi tropu reģionos, kuros ir ievērojams iedzīvotāju blīvums. Teritorijas kļūs neapdzīvojamas. Pat pie optimistiskākajiem gāzu emisiju rādījumiem zinātnieki noskaidrojuši, ka jūras līmenis pakāpeniski celsies sakarā ar pieaugošu ūdens daudzumu okeānos.

Par klimata pārmaiņām tiek runāts kopš 1990. gadiem. Jau šobrīd vairumam valstu ir jāievieš tāda rīcība, kas ļautu noturēt globālās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta vidējo temperatūru. Jaunākās ziņas vēsta, ka planēta jau sasniegusi globālās sasilšanas līmeni 1,1 °C virs pirmsindustriālā perioda un tuvojas 1,5 °C.

Kādus secinājumus guvuši zinātnieki?

Pēdējo 600 gadu laikā mēs esam piedzīvojuši kolonizāciju, industriālo revolūciju, mūsdienu demokrātijas dzimšanu un masveida apkures materiālu ražošanu. Nākamie 500 gadi, ja nekas nemainīsies, izraisīs vairāku ģeogrāfisku reģionu izzušanu, aizraujot nebūtībā gadu tūkstošiem kultivētu un plaukstošu ekosistēmu. Tātad Zeme var kļūt neapdzīvojama, un tā vairs nav zinātniskās fantastikas pasaka.