No atbildīgajām ministrijām jāsagaida efektīva atbalsta pakalpojumu piedāvāšana cilvēkiem narkotiku lietošanas mazināšanai, pirms domā par iespējamiem grozījumiem Krimināllikumā, izriet no Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Andreja Judina (JV) šodien paustā komisijas sēdē.
Pēc atbildīgo institūciju pārstāvju, tajā skaitā no Veselības ministrijas (VM) uzklausīšanas, Judins norādīja, ka atkarības nevar ārstēt ar kriminālsodu, reizē secināms, ka pašlaik nav efektīva instrumenta, lai palīdzētu cilvēkiem ārstēties no atkarībām.
Tāpēc apakškomisija vienojās VM un Labklājības ministrijai prasīt, kādu atbalsta pakalpojumu var piedāvāt, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem par to draud kriminālsods, virzīties uz atteikšanos no narkotiku lietošanas.
Tāpat arī sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) nolemts lūgt sagatavot piedāvājumu par sociālā darbinieka vai kādu līdzīgu atbalstu pirmās lietošanas reizes gadījumā, kad personai paredzēta kriminālatbildība, bet cilvēks nav atkarīgs no narkotikām un ārstu iesaiste nav nepieciešama, izrietēja no apakškomisijas vadītāja paustā.
Ja būs atbilstošs piedāvājums no ministrijām, tad arī varēs runāt par iespējamiem grozījumiem Krimināllikumā, norādīja Judins. Politiķis arī skaidroja, ka šodienas apakškomisijas sēde nebija paredzēta, lai lemtu par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju.
Atbildīgo iestāžu pārstāvji apakškomisijas sēdē norādīja, ka viens no apspriestajiem risinājumiem ir narkotiku lietošanas dekriminalizācija, liekot lielāku akcentu uz cilvēku ārstēšanu no atkarībām. Reizē apakškomisijas sēdē iezīmējās, ka ārstēšanas vajadzībām varētu trūkt nepieciešamais finansējums.
Komisijas sēdē deputāts Juris Rancāns (JKP) uzsvēra, ka neredz nekādu pamatojumu narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijai. Viņš uzsvēra, ka Krimināllikumā par to sods paredzēts atbilstoši Satversmē noteiktajam par citu cilvēku tiesību, sabiedrības drošības un labklājības aizsardzību.
Rancāns arī pauda, ka viņam ir dīvaini dzirdēt argumentu, ka sodi neattur no narkotiku lietošanas, jo Krimināllikuma norma neattur arī no ~70 reģistrēto slepkavību veikšanas gadā.
Deputāte Ļubova Švecova (LPV) uzskata, ka problēma pastāv tāpēc, ka trūkst sistemātiskas pieejas atkārtotas narkotiku lietošanas jeb recidīvu gadījumā. Politiķe uzsvēra, ka jānoskaidro bīstamības pakāpe, ko sabiedrībai rada cilvēki, kuri gan lieto narkotikas, gan šīs lietošanas dēļ izdara noziegumus. Švecova atsaucās uz personīgi dzirdēto, ka atsevišķi narkotiku lietotāji nežēlīgi piekāvuši un apzaguši cilvēkus.
Kā ziņots, Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes pārstāvji norādījuši, ka pēc nepieciešamo atbalsta pasākumu ieviešanas speciālisti un politikas veidotāji būtu gatavi sākt sarunas arī par kriminālsoda atcelšanu par neliela daudzuma narkotisko vielu, kas paredzēta personiskām vajadzībām, lietošanu, glabāšanu un iegādāšanos.
