Bildinājums, izmantojot saderināšanās gredzenu kā divu cilvēku savienības simbolu, izmantots jau senajā Romā – pāvests Inocents III 1214. gadā izsludināja likumu, kas paredzēja, ka pāriem, kuri vēlas precēties, pirkstā jānēsā gredzens, kas apliecinātu abu savienību.
Citi avoti stāsta par saderināšanās gredzeniem jau senajā Ēģiptē, un tiek uzskatīts, ka saderināšanās bijusi svarīgāka par pašām laulībām.
Pirmie saderināšanās gredzeni ne vienmēr bija rotāti ar dārgakmeņiem - svarīga bija tieši rotaslietas apļa forma kā bezgalības simbols.
Saderināšanās gredzena ar briljantu vēsture aizsākusies tikai 1477. gadā, kad šādu gredzenu kā saderināšanās zīmi erchercogs Maksimilians pasniedzis Burgundijas Marijai.
Augstmaņi dārgakmeņus izmantoja, lai parādītu savu stāvokli sabiedrībā - jo tas augstāks, jo lielākus dārgakmeņus varēja atļauties. Jāpiebilst, ka viduslaikos dārgakmeņi reti bija apstrādāti - tie līdzinājās šobrīd populārajiem neapstrādātajiem (angļu val. - raw) akmeņiem.
