Gandrīz puse ministru klātienē nepiedalīsies Krīzes vadības padomes sēdē
Papildināts

FOTO: Valsts kanceleja

Šodien Krīzes vadības padomes sēdē (KVP), kurā paredzēts lemt par turpmākiem Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem, klātienē nepadalīsies seši ministri, kas ir teju puse no Ministru kabineta sastāva, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp komandējumā devies ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kuru prombūtnes laikā aizvietos kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), komandējumā devusies iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), kuru prombūtnes laikā aizstās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Tāpat komandējumā devies finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kuru prombūtnes laikā aizstās Gatis Eglītis (JKP), komandējumā devies arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), par kura pienākumu izpildītāju iecelts satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Komandējumā bija devies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), kura pienākumus pildīja Daniels Pavļuts (AP).

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Plešs uz sēdes laiku būs atgriezies no komandējuma un piedalīsies Krīzes vadības padomes sēdē.

Savukārt atvaļinājumā šobrīd atrodas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), par kura pienākumu izpildītāju šodien iecelts veselības ministrs Pavļuts.

Atsevišķi ministri iespēju gadījumā sēdei gan varētu pieslēgties attālināti.

Kā norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, viņš kopš pagājušās nedēļas beigām atrodas ieplānotā nedēļu ilgā atvaļinājumā, jo faktiski pilnvērtīgā atvaļinājumā neesot devies divarpus gadus. Neskatoties uz atvaļinājumu, ministrs turpinot strādāt, jo telefons turpinot zvanīt, turklāt Pabriks par valdības sēdē skatāmo jautājumu savu viedokli ir saskaņojis ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru.

"Ja premjers uzskata, ka mana klātbūtne nepieciešama, tad vienmēr var uzzvanīt un pateikt, lai piedalos," piebilda aizsardzības ministrs.

Tāpat iespēju sēdei pieslēgties attālināti neizslēdza arī finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš pauda, ka gadījumā, ja tobrīd neatradīsies lidmašīnā, viņš sēdi mēģinās apmeklēt attālinātā režīmā.

Risinājumus sēdei pieslēgties attālināti meklē arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš atklāja, ka pārskata savu vizītes programmu Vācijā, lai iespēju robežās mēģinātu KVP sēdei pieslēgties attālinātā režīmā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka KVP sēdē ceturtdien atkārtoti tiks izskatīti turpmākie risinājumi Covid-19 izplatības mazināšanai.

Vienlaikus pastāv varbūtība, ka uzreiz pēc KVP sēdes, kuras raksturs ir vairāk konsultatīvs, konkrēti lēmumi varētu tikt pieņemti arī ārkārtas Ministru kabineta sēdē, kas gan būtu jāizsludina.

Otrdien Ministru prezidenta Krišjānis Kariņa (JV) sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai jau tika runāts, tomēr pašlaik pie konkrētiem risinājumiem nonākt vēl neizdevās, tādēļ par tiem atkārtoti nolemts spriest šodien.

Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs skaidroja, ka pēc informācijas uzklausīšanas par epidemioloģisko situāciju Krīzes vadības padome otrdien uzdeva ekspertiem sagatavot rīcības scenārijus un nepieciešamos normatīvo aktu grozījumu projektus straujas Covid-19 izplatības apturēšanai, lai nepieļautu slimnīcu pārslodzi un nodrošinātu būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

Krīzes vadības padomes sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka "pašlaik ir nepieciešama ikviena cilvēka izlēmīga rīcība, lai samazinātu Covid-19 izplatību".

"Katram rūpīgi jāpārdomā, kā būtiski samazināt klātienes kontaktus, jāievēro higiēnas prasības un esošie drošības pasākumi. Īpaši svarīgi ikkatram ir sākt un pabeigt vakcināciju pret Covid-19," atzīmēja Sabajevs.

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) Ministru kabineta sēdē otrdien sacīja, ka valdības uzdevums ir šonedēļ atgriezties pie lēmumiem un nākamnedēļ ieviest pasākumus, kas varētu apturēt infekcijas izplatības pieaugumu.

Pēc valdības sēdes otrdien tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem atklāja, ka, iespējams, nepietiekami labas krīzes komunikācijas dēļ daudzi ir pārpratuši šodienas KVP sēdes saturu, jo otrdien ministriem netika piedāvāti konkrēti lēmumi, kas uzreiz būtu jāpieņem.

"Ministri papildināja KVP sniegtās vispārīgās idejas par to, ko varētu pieņemt, un ministri norādīja, ka mēs gribētu pieņemt šo, šo un šo apsvērumu. Tā kā tieši lēmuma pieņemšanas process ir ļoti saprātīgs," sacīja Bordāns, vienlaikus uzsverot, ka valdībai krīzes risināšanā ir milzīga pieredze, kas iegūta pagājušajā gadā.

Tieslietu ministrs pauda, ka nevienam nevajadzētu justies tā, ka valdība nepieņems atbilstošos lēmumus un novilcināsies saistībā ar ierobežojumiem, jo no nākamās nedēļas stāsies spēkā arī jaunais, iepriekš pieņemtais regulējums.

Tāpat Bordāns arī akcentēja, ka valdība no savas puses ir gatava izcelt apstākli, ievērojot atšķirību starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem, stimulējot vakcināciju.

LETA jau ziņoja, ka Pavļuts pirmdien valdības koalīcijas sanāksmē solīja aicināt skatīt jautājumu par daudz stingrāku drošības pasākumu ieviešanu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis trešdien žurnālistiem pauda, ka Covid-19 izplatība Latvijā pašlaik notiek tik strauji, ka slimības apturēšanai nepietiktu pat ar vakcinācijas pret Covid-19 tempa būtisku kāpināšanu, un tā vietā vismaz sākotnēji nepieciešams ieviest vienādus ierobežojumus gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem, lai apturētu saslimstības kāpumu.

Otrdien Latvijā reģistrēts 1671 jauns Covid-19 gadījums un saņemti ziņojumi par 16 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim vairāk saslimušo Latvijā tika konstatēts tikai pērn 31.decembrī, kad Covid-19 atklāja 1861 iedzīvotājam. Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji ir kāpis divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 627,9 līdz 680,5 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstāks kumulatīvais rādītājs Latvijā ir bijis vērojams tikai septiņas dienas iepriekšējās ziemas Covid-19 viļņa "pīķa laikā" janvāra vidū. Līdz šim augstākais saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā ticis fiksēts 10.janvārī - 693,9, bet 16. un 17.janvārī tas bija attiecīgi 690,3 un 690,2.

Uz augšu
Back