Apkarojot naudas atmazgāšanu, policija šogad panākusi aresta uzlikšanu ap 1,4 miljardu eiro aktīviem

Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Apkarojot naudas atmazgāšanu, Valsts policija šogad ir panākusi aresta uzlikšanu aktīviem aptuveni 1,4 miljardu eiro vērtībā, savukārt aptuveni 47 miljoni eiro atzīti par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīti valsts budžetā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Grišins norādīja, ka Valsts policija aktīvi strādā noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā un cenšas panākt, lai organizētās noziedzības pēc iespējas skaudrāk izjustu policijas aktivitātes.

Šogad aptuveni 300 kriminālprocesos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu policija uzlikusi arestu dažādiem aktīviem - finanšu līdzekļiem, īpašumam, transportlīdzekļiem vairāk nekā 1,4 miljardu eiro apmērā. Aptuveni 47 miljoni eiro šogad tiesā jau atzīti par noziedzīgi iegūtiem, no kuriem pusmiljons eiro piešķirts noziegumos cietušajiem cilvēkiem.

Lai arī arestēto aktīvu vērtība ir daudz lielāka nekā tiesā par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem atzītās summas, Grišins norādīja, ka katrs kriminālprocess un tā virzība ir individuāla un policija savā darbā regulāri veic paralēlo finanšu izmeklēšanu un pēta, kur investēti noziedzīgajā ceļā iegūtie līdzekļi.

Grišins solīja, ka tuvākajā nākotnē policija tālākam procesam virzīšot daudzas sarežģītas krimināllietas.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ceturtdien Jūrmalā notiekošajā simpozijā par naudas atmazgāšanas apkarošanu paziņoja, ka no tiesām ienāk ziņas, ka izmeklēšana mēdz pieturēt lietas, lai gan izmeklēšanas darbības netiek veiktas. Komentējot Strupiša pausto, Grišins norādīja, ka, viņaprāt, Strupišs pieļāvis neveiksmīgi izvēlētu vārdu salikumu.

Grišins atgādināja, ka katrs kriminālprocess ir individuāls un arī tā izmeklēšanai veltītais laiks ir atšķirīgs. Daļu kriminālprocesu izmeklēšanas ilgumu ietekmē tiesiskās palīdzības lūgumu atbilžu gaidīšana no ārzemēm. Tāpat, iespējamiem, pārkāpējiem likums dod laiku, lai pierādītu līdzekļu izcelsmi.

Ņemot vērā minēto, Grišins kategoriski noliedza, ka izmeklētāji apzināti nevirzītu kriminālprocesus uz tiesu. Policija kāpina izmeklēšanas kapacitāti, turklāt atbildīgās institūcijas strādā pie tā, lai būtu vienota tiesisko normu izpratne šo noziegumu apkarošanā, apgalvoja policijas pārstāvis.

Arī Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Juris Juriss norādīja, ka naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā normatīvais regulējums ir samērā jauns, tāpēc jāpaiet noteiktam aprobācijas laikam, lai ne tikai pārbaudītu praksē normas, bet arī saprastu uzlabojumus. Turklāt viena daļa kriminālprocesu ir sākti vēl pirms progresīvā normatīvā regulējuma.

Arī Juriss akcentēja, ka prokuratūra sadarbībā ar citām institūcijām strādā pie vienotas izmeklēšanas prakses, tādējādi panākot lielāku efektu minētās jomas apkarošanai.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja, ka patlaban Iekšlietu ministrija strādā pie sodu politikas vadlīniju ieviešanas attiecībā uz naudas atmazgāšanas apkarošanu.

Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts policija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību Latvijā organizējusi vienu no vērienīgākajiem profesionālās pilnveides starptautiskajiem pasākumiem tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, lai sniegtu ieskatu labās prakses piemēros noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā un apspriestu vienotas izmeklēšanas prakses iespējas starptautiskā līmenī.

Simpozijs vienkopus pulcējis tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjus, izmeklētājus, prokurorus un tienešus no Baltijas, kā arī ekspertus no ASV, Izraēlas, Nīderlandes un Apvienotās karalistes. Plānots, ka pasākumā klātienē un neklātienē piedalīsies aptuveni 200 dalībnieki.

Simpozijā tiek apspriesti zinātniski un praktiski aspekti nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas (NILL) izmeklēšanā, īpašu uzmanību pievēršot autonomai NILL apkarošanai, aktuālākajām tendencēm un izaicinājumiem. Akcentēta tiks ārvalstu prakse NILL "Stand alone" izmeklēšanā, tajā skaitā Nīderlandes tiesībsargājošo iestāžu pielietotā sešu soļu pierādīšanas metode, kas tiek uzskatīta par vienu no labākajām autonomās legalizācijas izmeklēšanas praksēm pasaulē.

Simpozija programma abās dienās ir veidota tā, lai tajā būtu gan lekciju, gan pieredzes apmaiņas un diskusiju sadaļas. Diskusijās tiks apspriesti problēmjautājumi NILL apkarošanas jomā, lai veidotu vienotu izpratni un vienotu izmeklēšanas praksi starptautiskajā līmenī.

Par vienu no svarīgākajiem simpozija uzdevumiem ir izvirzīts mērķis vienoties par kopējas prakses un pieejas stiprināšanu NILL apkarošanā starp Latvijas tiesībsargājošām iestādēm, prokuratūru un tiesu, lai parādītu vienotu spēku un nepiekāpību šī, savā ziņā unikālā, nozieguma izskaušanā.

Uz augšu
Back