Laikā, kad slimnīcu darbu pārslogo Covid-19 pacienti un medicīnā jau izsludināta ārkārtējā situācija, slimnīcas pamazām izjūt vēl kādu slogu - energoresursu cenu kāpumu. Ja savās mājās varam censties to ietaupīt, ārstniecības iestādēm jānodrošina pacientiem nemainīgs klimats un nepārtraukta pakalpojumu pieejamība.
Medicīnas iestāžu darbība ir ļoti energoietilpīga. Kvalitatīvai pacientu ārstēšanai nepieciešams regulāri uzturēt dažādas iekārtas, tāpat arī klimatam telpās jābūt pacientiem draudzīgam. Rīgas dzemdību namā ReTV pastāstīja, ka šeit vidējais elektrības rēķins ir ap 14 tūkstošiem eiro mēnesī. “Mēs varam uz nakti administrācijas korpusā apgaismojumu atslēgt, bet citur darbs notiek, ir trīs operāciju zāles, jaundzimušo intensīvā terapija, vajag 24 stundas monitoringu un darbināt daudz iekārtas,” kanāla ReTV raidījumā “Re:Skats” saka Santa Markova, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja.
Tieši elektroenerģijas cenu kāpumu Rīgas Dzemdību nams šobrīd izjūt visvairāk, jo līdzšinējā elektrības tirgotāja bankrota dēļ līgumu nācās izbeigt. Bet, izsludinot jaunu iepirkumu, piegādātāju pagaidām nav izdevies atrast. “Izsludinātā konkursa rezultātā piegādātāji divi atteicās slēgt līgumu, atkārtotā konkursā neviens nepieteicās pretendents, tā kā pašlaik mēs esam spiesti iegādāties elektrību par biržas tirgus cenu. Salīdzinot ar astoņiem mēnešiem 20. gadā un 21. gada astoņiem mēnešiem, tas kāpums ir 22,54 procenti. Paredzam, ka cenas vēl augs,” pauž Santa Markova.
Savukārt apkurei nepieciešamo dabasgāzi dzemdību namam vēl līdz nākamā gada jūlijam piegādās par šobrīd līgumā spēkā esošo tarifu 10.84 eiro par megavatstundu. “Pērkam mēs daļu siltumenerģijas no “Rīgas siltuma”, un tur pieaugums varētu būt 20 procenti,” atzīst Santa Markova.
Rīgas Dzemdību namā vērtē, ka energoresursu cenu pieaugums iestādes budžetā, visdrīzāk, būs jūtams gada nogalē. “Tarifos diemžēl šie sadārdzinājumi, visticamāk, iekļauti netiks. Ir iestādei pašai jāsaprot, no kādiem resursiem un kā papildus. Vai maksas pakalpojumiem ceļot cenas, citas izmaksas pārdalot - mēs to varēsim segt.”
Arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā iepriekšējais elektroenerģijas tirgotājs pašreizējās tirgus situācijas dēļ šobrīd atteicies pildīt savas saistības un līgumu ar slimnīcu lauzis. “Tagad mēs gaidām kārtējo iepirkuma procedūras rezultātu, kur redzēsim tagad pēc cenām, ka nekas nemainīsies, prognozējam dubultu pieaugumu,” pauž Grigorijs Semjonovs, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis.
Turklāt Daugavpilī šajā sezonā strauji celsies apkures izmaksas - vairāk nekā par 30%, kas arī ietekmēs slimnīcas maksājumus. Slimnīcas vadītājs ReTV skaidro - slimnīcas budžetu šobrīd veido galvenokārt atalgojums medicīnas darbiniekiem un līdzekļi slimnīcas darbības uzturēšanai. “Būs jānogriež, kaut kas būs jānogriež, un tad jācer, ka to gada griezumā kaut kā piešķirs,” saka Grigorijs Semjonovs.
Semjonovs uzsver - līdzekļus noteikti nevar samazināt medikamentu iegādei, jo tas ietekmē medicīnas pakalpojuma kvalitāti. Arī atalgojuma fonda samazināšanai būtu negatīva ietekme.
Tikmēr Vidzemes slimnīcā elektroenerģijas piegādes tarifs šoruden vēl nav pārskatīts, jo iestāde elektrību pērk centralizēti kopā ar pašvaldību. Taču slimnīcā prognozē, ka pēc tarifu pārskatīšanas izmaksas varētu aug līdz pat 40%. “Mums lielākais patērētājs slimnīcā ir datortomogrāfs un magnētiskā rezonanse, viņi atrodas gaidīšanas režīmā. Diezgan daudz elektrības tērē, jo mēs nezinām, kurā brīdī
jāsniedz neatliekamā palīdzība un iekārtai ir jābūt gatavai, aiziet pusstunda līdz stunda, kamēr sagatavojas, nevar izslēgt,” skaidro Uģis Muskovs, SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētājs.
Vidzemes slimnīcā vidējais elektrības rēķins līdz šim ir aptuveni 20 tūkstoši eiro mēnesī. Nākamgad tas varētu būt jau ap 33 tūkstošiem eiro mēnesi, līdz ar to gadā elektroenerģijai vien papildus nepieciešami vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Tieši tāpēc slimnīca šobrīd cītīgi strādā pie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas. Slimnīcām krietnu robu budžetā iesit arī kāpums pievienotās vērtības nodoklim par deviņiem procentiem medicīnas precēm, kas stājies spēkā no 1. jūlija. “Visiem cimdiem, maskām, instrumentiem, tas ir liels trieciens visai nozarei. Ļoti ceru, ka to kompensēs šogad nākamgad, jo valsts šos deviņus procentus budžetā iekasēs. Tas tikai solidāri pret nozari, ja atgriež atpakaļ. Pēc vidējiem aprēķiniem desmit līdz divpadsmit miljoni veselības aprūpes budžetā, mūsu gadījumā tas ir pusmiljons gadā, kas jāmaksā vairāk,” saka Uģis Muskovs.
“Šobrīd mēs rēķinam vidēji - mūsu palielinās ar nodokli saistītās izmaksas par 30 tūkstošiem, kas gadā ap 400 tūkstošiem,” atzīst Grigorijs Semjonovs.
Slimnīcu vadītāji uzsver - lai lūgtu radušās izmaksas kompensēt, vērsīsies Veselības ministrijā. Tam atbalstu izsaka arī Latvijas Slimnīcu biedrībā. “Mums nav skaidrs, kā tiks kompensēts energoresursu pieaugums slimnīcās, jo intensīvas terapijas nodaļās visa aparatūra darbojas uz elektrību, kur sakarā ar slimnieku lielāko pieplūdumu šie te resursi tiek izmantoti. Pašreizējā brīdī valdība mums ir pagriezusi muguru šim jautājumam,” saka Jevgēnijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs.
Tiesa gan - kāda varētu būt potenciālā atbilde, ReTV noskaidrot neizdevās, jo šonedēļ Veselības ministrija steidz risināt ar Covid-19 pandēmiju saistītos jautājumus. Vien saņēmām nelielu komentāru, ka ministrija strādā pie šīs situācijas izvērtējuma un potenciālajiem risinājumiem.