Sākas apkures sezona: kā tai pareizi sagatavoties?

FOTO: Publicitātes foto

Šoruden aukstam laikam iestājoties agrāk nekā ierasts, daudzviet gan daudzdzīvokļu namos, gan privātmājās apkures sezona sākta jau septembrī. Diemžēl tās sākums ik gadu iezīmē paaugstinātu noslodzi ugunsdzēsējiem, kas saistīta ar nepienācīgi apsaimniekotām ēku apkures sistēmām. "Gjensidige Latvija" atgādina, ka ugunsnelaimes un citas ar apkures sistēmām saistītas avārijas iespējams novērst, laicīgi un pareizi sagatavojoties apkures sezonai.

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati, sākoties apkures sezonai, ugunsdzēsēju izsaukumu skaits strauji palielinās, šogad pārsniedzot 500 izsaukumus. Diemžēl šī tendence atkārtojas ik gadu. Lai arī lielākā uzmanība drošībai jāpievērš mājokļu īpašniekiem, kas māju apsilda ar gāzi vai malku, eksperti skaidro, ka problēmas mēdz skart arī daudzdzīvokļu namu īpašniekus. Iemesli apkures sezonas ugunsgrēkiem ir dažādi – gan iedzīvotāju neuzmanība, gan nepareiza apkures ierīču izmantošana un to tehniskā stāvokļa nenovērtēšana pirms lietošanas.

Kam pievērst pastiprinātu uzmanību?

Nepieciešamās pārbaudes un apkope ir atkarīga no tā, kā sildāt savu mājokli. Ja kurināt krāsni, svarīgi pievērst uzmanību ne tikai tās stāvoklim, bet arī tīrībai. Malkas plītis laika gaitā nolietojas, un tās nepieciešams atjaunot, aizpildot radušās plaisas, kā arī nostiprinot durvis, pretējā gadījumā dzirksteles no krāsns var nokļūt uz apkārt esošiem degt spējīgiem priekšmetiem. Ne mazāk svarīgi ir katru gadu attīrīt skursteni no sodrējiem. Netīrīts skurstenis samazina apkures ierīču darbības efektivitāti un ir bīstams – tieši dūmvados degoši sodrēji ir viens no biežākajiem ugunsnelaimju izraisītājiem. Ja skurstenī aizdegas sodrēji, temperatūra tajā strauji kāpj līdz pat 1000 °C. Tas skurstenī var radīt plaisas, ļaujot karstajām dūmgāzēm un liesmām piekļūt sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

Ja māja tiek apkurināta ar gāzes katlu, laicīgi neveikta apkope var rezultēties ne tikai ugunsnelaimē, bet arī dūmgāzu vai gāzes noplūdē, iedzīvotāji var saindēties vai pat nosmakt. Tāpat vissīkākās tehniskās kļūmes var izraisīt ķēdes reakciju, sabojājot citas katla detaļas, rezultējoties gāzes katla bojājumos – attiecīgi papildu tēriņos. Apkures sistēmas apkopi ieteicams veikt profesionālim, kas pārzina konkrēto iekārtu un tās specifiku.

Lai arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir šķietami vieglākā situācijā, jo apkure tiek nodrošināta centralizēti, ir svarīgi atcerēties vairākus nosacījumus. Galvenokārt, ka sildķermeņu – radiatoru un dvieļu žāvētāju maiņa jāplāno un jāveic pirms apkures sezonas sākuma, līdz 1. septembrim, jo tā pieprasa apkures stāvvada atslēgšanu. Tāpat noteikti ikviens ir ievērojis, ka pirms apkures sezonas iesākšanās mājās notiek hidrauliskās pārbaudes, kas laikus palīdz atklāt iespējamās bojājumu vietas siltumtīklos. Šo pārbaužu laikā iedzīvotāji aicināti atrasties savās mājās un vērot, vai no radiatoriem nenotiek ūdens noplūde. Ja šāda situācija novērota, svarīgi pēc iespējas drīzāk informēt mājas pārvaldnieku, ļaujot laicīgi veikt remontdarbus un tādējādi izvairīties no tālākām problēmām.

Uzmanība pirmajā vietā

Par pareizu apkures sistēmu apkopšanu ne mazāk svarīga ir arī iedzīvotāju ievērība. Jo nereti tieši mūsu pašu neuzmanība var izraisīt ugunsnelaimi.

Lietojot elektriskas un degošas apkures ierīces – elektriskos radiatorus, kamīnus u.c., tās nevajadzētu ilgstoši atstāt bez uzraudzības, kā arī jāparūpējas, lai to tuvumā neatrastos degtspējīgi materiāli. Savukārt, lietojot atklātu uguni, jābūt sevišķi piesardzīgiem, neļaujot degošai malkai vai oglēm izkrist uz grīdas.

Kurinot cietā kurināmā krāsnis, jāizvairās no pāragras šībera aizvēršanas, jo tas var novest pie indīgās tvana gāzes iekļūšanas telpās. Tāpat jānodrošina piemērots kurināmais un ierīces nedrīkst pārkurināt – tā ir ļoti bieži pieļauta kļūda, kad, cenšoties pēc iespējas ātrāk sasildīties atdzisušā mājoklī, tiek sabojātas gan apkures iekārtas, gan skursteņi. Nereti iedzīvotāji telpu apsildīšanai izmanto arī elektriskās sildierīces – tās nevajadzētu izvietot mitrās telpās vai uzstādīt uz elektrību vadošas grīdas, un ierīcēm ar augstāku jaudu jāpievieno arī drošinātājs. Gadījumos, kad elektriskās sildierīces nav ilgstoši lietotas, no tām jānotīra putekļi un jāpārliecinās par to vadu, kā arī rozešu tehnisko stāvokli – ja tās lietošanas laikā uzkarst, tas var novest pie ugunsnelaimes.

Lai arī katrā mājoklī uzstādīts dūmu detektors ir obligāta prasība jau no 2020. gada 1. janvāra, diemžēl VUGD statistika liecina, ka daudzi iedzīvotāji rīkojas neapdomīgi un šīs ierīces neuzstāda, pakļaujot sevi nevajadzīgam riskam.

“Dūmu detektori maksā pārdesmit eiro, taču gadījumi, kad tie nav uzstādīti un notiek ugunsnelaime, iedzīvotājiem nereti izmaksā ar mājokļa vai pat dzīvības zaudēšanu. Tāpēc rūpēsimies par sevi un saviem īpašumiem, atceroties, ka dūmu detektoriem, kas ar skaļu signālu brīdinās par briesmām, jābūt uzstādītiem katrā dzīvoklī, savukārt privātmāju īpašniekiem tie jāizvieto katrā mājokļa stāvā un papildus jānodrošinās arī ar ugunsdzēsības aparātiem,” uzmanību vērš D. Neilands, Gjensidige Latvija īpašuma un nestandarta atlīdzību grupas vadītājs.

Uz augšu
Back