“Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti vairāki simti ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas saistīti ar kreisā pagrieziena veikšanu. Kopumā tā ir aptuveni trešā daļa no visiem tiem negadījumiem, kuros cietuši cilvēki,” skaidro Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot: lai aktualizētu problēmu, LTAB īsteno informatīvu kampaņu “Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod…”.
Normatīvie akti, kas reglamentē ceļu satiksmi, nosaka, ka Latvijā nav aizliegts izdarīt apdzīšanas manevru ceļu krustojumos, ja vien konkrētās vietās to nenosaka īpaši aizliegumi, piemēram, regulējams krustojums, gājēju pāreja vai nepārtrauktā joslas sadalošā līnija. Šāda kārtība ir īpaši bīstama situācijās, kad kāds no satiksmes dalībniekiem vēlas veikt kreiso pagriezienu, bet aiz tā braucošais jau sācis vai vēlas sākt apdzīšanas manevru.
Apdrošinātāju līdzšinējā pieredze rāda, ka transportlīdzekļu vadītāji pārsvarā maldīgi uzskata, ka par CSNg izraisīšanu ir atbildīgs tas, kurš ir veicis apdzīšanas manevru. Visbiežāk par šādiem negadījumiem atbildība jāuzņemas tieši kreisā pagrieziena veicējam, atsevišķos gadījumos - abiem: “Pamatā saskaramies ar situācijām, kad priekšā braucošais vadītājs, ieslēdzot kreiso pagrieziena rādītāju, atpakaļskata spoguļos nepārliecinās par to, vai kāds aiz viņa braucošs transportlīdzeklis nav sācis apdzīšanu. Satiksmes dalībniekiem jāsaprot, ka šādā situācijā pat laikus ieslēgts pagrieziena rādītājs nav priekšnoteikums uzskatīt, ka vadītājam ir priekšroka manevra veikšanai,” skaidro J.Abāšins, papildinot, ka ir arī situācijas, kad aizmugurē braucošie ir nepacietīgi un pārgalvīgi, veicot riskantu apdzīšanas manevru vietā, kur tas nav atļauts, vai nepietiekami izvērtējot apstākļus un pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu.
Lai noskaidrotu autovadītāju izpratni par kreisā pagrieziena veikšanu un tā bīstamību, LTAB septembra izskaņā veica aptauju, kurā piedalījās 430 transportlīdzekļu vadītāji. 77,7% respondentu norādīja, ka autovadītāji ļoti bieži nerāda pagriezienus vai arī to dara ļoti novēloti, turklāt visbiežāk to nedara velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji (46,3%), autobraucēji (33,7%) un motociklisti, un skūteru vadītāji (20%).
Kaut arī 97,2% respondentu norādīja, ka viņiem traucē tas, ka autovadītāji nerāda pagriezienu pirms manevra sākšanas, tomēr gandrīz trešdaļa (28,2%) aptaujāto autovadītāju atzīst, ka, veicot manevrus, ne vienmēr rāda pagriezienus. Visbiežāk (55% gadījumu) viņi tam neredz vajadzību, kā arī to rīcību ietekmē slinkums (27,1%) un laika trūkums (14%). “Informatīvās kampaņas “Ceļš nav spēle! Kļūdas nepiedod…” mērķis ir ne vien atgādināt autovadītājiem par kreisā pagrieziena bīstamību, bet arī likt aizdomāties par savu rīcību un mainīt nelāgos braukšanas paradumus, atceroties vienkāršu patiesību – ja tas traucē tev, tas var traucēt arī citiem, radot draudus gan savai, gan citu satiksmes dalībnieku drošībai,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka no septembra vidus Waze lietotnē autovadītāji tiek brīdināti par ceļu posmiem visā Latvijā, kuros ir augsts satiksmes negadījumu biežums. Aptuveni trešā daļa no šādām vietām ir saistīta ar kreiso pagriezienu un šā manevra bīstamību. Brīdinājumi Waze lietotnē tiek izvietoti, pamatojoties uz LTAB apkopotajiem datiem par vietām, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi.
