Šodien vispirms Nacionālā trīspusējās sadarbības padome un vēlāk Ministru kabinets izskatīs 2022.gada valsts budžeta projektu, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šodien par budžeta projektu gaidāms gala lēmums valdībā, lai ceturtdien, 14.oktobrī, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) to varētu nogādāt Saeimā. Tad likumdevējs varēs sākt savu lemšanas procesu, teica Kariņš.
Premjers stāstīja, ka 2022.gada valsts budžeta projektā ir trīs lieli virzieni - valsts konkurētspējas palielināšana, pakalpojumu pieejamība un kvalitātes uzlabošana, kā arī nacionālās identitātes stiprināšana.
Nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības, iekšlietu un kultūras nozarēs. Tāpat paredzēts zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.
Vienlaikus koalīcija vienojusies par darbaspēka nodokļa sloga samazinājumu. Šis solis ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar zemākām algām, proti, no 1.janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 350 eiro, savukārt no 1.jūlija - līdz 500 eiro.
Tiek solītas investīcijas lielo uzņēmumu jeb lielo investīciju atbalstam, kā arī investīcijas gaidāmas reģionālajā attīstībā, tostarp ceļos un pašvaldību infrastruktūrā, solīja premjers.
Augusta nogalē Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tika aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro - 2023.gadam.
Augustā tika ziņots, ka 2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.