Kā cīnīties pret ņirgāšanos Instagram, TikTok, Twitter un Facebook? (7)

Nesenā "Facebook" aptaujā noskaidrots, ka "Instagram" negatīvi ietekmē pusaudžu, it sevišķi meiteņu, psihi. Piemēram,

"Instagram" cenšas atrisināt šādas problēmas, ieviešot dažādas funkcijas. Piemēram, tagad var paslēpt "Patīk" skaitītāju, un sociālais medijs ir aizliedzis filtrus, kas demonstrē nereālus skaistuma standartus.

Turklāt ir dažas vienkāršas darbības, ko lietotāji var veikt, lai justos labāk.

• Atsekot kontiem, kas liek justies skumji, neiederīgi, nedroši vai sarūgtinātam.

• Censties samazināt tiešsaistē pavadīto laiku.

• Ieturēt mazus pārtraukumus un digitāli attīrīties: iziet no sociālajiem tīkliem, atpūsties un koncentrēties uz sevi. Piemēram, ir izveidota digitālā telpu "CyberSpa", lai palīdzētu novērsties no raizēm un nomierinoši ieelpot, kad nepieciešams pārorientēties.

Sociālajos tīklos, sevišķi jauniešiem un turklāt pandēmijas ierobežojumu apstākļos, noris liela daļa ikdienas komunikācijas. Gluži tāpat kā var izvērsties nepatīkama klātienes komunikācija, tas var notikt arī sociālajos tīklos. Tomēr būtiskākā atšķirība ir tā, ka ņirgāšanās internetā jeb kiberņirgāšanās var piesaistīt nevēlamu plaša cilvēku loka, tostarp svešinieku, uzmanību.

Arī sociālo mediju tīkli nodrošina lietotājiem dažādus rīkus un funkcijas pašaizsardzībai pret ņirgāšanos. Piemēram, viens no populārākajiem paņēmieniem ir huligāna bloķēšana un sūdzības nosūtīšana sociālā tīkla administratoriem. Ir lietderīgi apkopot pierādījumus - saraksti un ziņu ekrānuzņēmumus sociālajos tīklos -, lai apliecinātu notiekošo.

Mēs visi vēlamies izskaust kiberņirgāšanos, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik svarīgi ziņot par kiberņirgāšanos. Tomēr ideālās kibertelpas izveide neaprobežojas tikai ar pretdarbošanos vajātājiem. Ir svarīgi neaizmirst, ka tas, ko pasakām tiešsaistē, var kādu sāpināt.

Mums ir jābūt laipnākiem citam pret citu gan internetā, gan reālajā dzīvē.

Ja kļūsti par ņirgāšanās upuri, tālākie īsie norādījumi var palīdzēt aizsargāt tevi dažādos sociālo mediju kanālos un apturēt vainīgo. Iesakām iepazīstināt ar šiem norādījumiem draugus un tuviniekus, kas saskārušies ar līdzīgām problēmām.

Ko es varu darīt "Facebook", lai izbeigtu ņirgāšanos?

"Facebook" piedāvā dažādus rīkus cīņai ar kiberņirgāšanos. Piemēram, uzņēmums ir izstrādājis atsevišķu iebiedēšanas novēršanas centru tīņiem. Lūk, ko tu vari darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos "Facebook":

• Seko līdzi, kas tevi atzīmē savā saturā. To var izdarīt laika joslas un atzīmju iestatījumos.

• Pārbaudi jau publicētos materiālus ar savām atzīmēm un, ja nepieciešams, izmantojot darbību žurnālu, noņem tās no materiāliem, ar kuriem nevēlies būt saistīts.

• Izņem agresorus no draugu saraksta, lai viņiem nav iespējas sazināties ar tevi. Ja dzēšana nepalīdz, lietotājus var bloķēt. Neaizmirsti, ka viņi par to netiks informēti. Bloķēšana neļaus pāridarītājiem atrast tavu profilu un atzīmēt tavu saturu. Turklāt viņi nevarēs pievienot tevi pie saviem draugiem un sekot līdzi tavām darbībām.

• Noteikti ziņo atbalsta dienestam par kompromitējošiem materiāliem. Tu vari iesniegt sūdzību par saturu blakus ziņai, fotoattēlam vai komentāram - tas piesaistīs "Facebook" administratoru uzmanību.

Kā cīnīties pret ņirgāšanos "Instagram"?

• Tu vari ignorēt huligānu ziņas vai izmantot ierobežojošo rīku, lai aizsargātu savu kontu, nepaziņojot par to bīstamajiem lietotājiem.

• Tu vari pārvaldīt komentārus pie savām ziņām.

• Nomaini sava konta konfidencialitātes iestatījumu: tu vari izvēlēties, kurš drīkst skatīties un komentēt tavu saturu.

• "Instagram" seko līdzi lietotāju publicētajam saturam. Ja platforma saskata varbūtēju pārkāpumu, tā paziņo lietotājam, ka viņš gatavojas publicēt informāciju, kas pārkāpj nospraustās robežas.

• Turklāt "Instagram" nesen ir ieviesis mākslīgo intelektu, kas palīdz noteikt kiberņirgāšanās pazīmes publicētajos materiālos (fotoattēlos, videoklipos vai komentāros).

Ko es varu darīt, lai cīnītos pret ņirgāšanos "Twitter"?

Tāpat kā citi sociālie tīkli, arī "Twitter" savā platformā apkaro kiberņirgāšanos. Uzņēmumam ir savs palīdzības centrs pret ņirgāšanos internetā, kur var saņemt palīdzību un padomu. Iespējamās darbības ir šādas:

• Paziņojumu filtru izvēršana ļauj filtrēt kontus, no kuriem tu saņem paziņojumus. Piemēram, tu vari nesaņemt paziņojumus no lietotājiem, kam nav profila attēla.

• "Twitter" ir paziņojumu izslēgšanas iespēja, ko vari pielāgot savām vajadzībām. Piemēram, var izslēgt paziņojumus par noteiktiem atslēgvārdiem vai veselām frāzēm. Paziņojumus var izslēgt uz dienu, mēnesi vai nenoteiktu laiku.

• Efektīvs pasākums ir arī iespēja bloķēt lietotājus. Tas neļaus bloķētajiem kontiem publicēt, redzēt tavus tvītus un lasīt tavu ziņu plūsmu.

• Ja esi ņirgāšanās upuris, tev ir arī jāziņo par aizvainojošo saturu. Tas ļaus "Twitter" rīkoties un bloķēt lietotāju vai saturu.

Kā cīnīties pret ņirgāšanos "TikTok"?

Arī "TikTok" veido dažādus rīkus, kas ļauj lietotājiem norobežoties no nevēlamas uzmanības. Tāpat uzņēmums ir sagatavojis norādījumus, kas palīdz noteikt huligānisku uzvedību un veikt pasākumus pret to. Lūk, ko var darīt, lai sevi aizsargātu "TikTok":

• Personiskā konta videoklipu konfidencialitātes iestatījumu konfigurēšana ļauj izvēlēties, kas var skatīties katru videoklipu, un ierobežot personisko videoklipu augšupielādi.

• Nevēlamo komentāru filtrs ļauj izveidot nevēlamo atslēgvārdu sarakstu, kas tiks bloķēti videoklipu komentāros vai tiešraižu laikā, lai aizsargātu lietotājus no izsmiešanas.

• Lietotāju filtrs ļauj izvēlēties, kas var pievienot duetu lietotāja videoklipam.

• Lietotāju bloķēšana ļauj bloķēt huligānus, kas pārkāpj vietējos noteikumus, un informēt platformu par viņu darbībām.

• Ģimenes iestatījumi aizsargā tīņus un atbalsta viņu radošos centienus, nepārkāpjot personiskās robežas.

Ikviens var dot ieguldījumu cīņā pret ņirgāšanos internetā: ziņot par notikušo, saukt vainīgos pie atbildības un pievērst citu uzmanību šai problēmai. Liela nozīme var būt pat vienkāršai laipnībai.

Ja esi bērns vai pusaudzis un raizējies par savu drošību vai kādu atgadījumu ar tevi internetā, pārrunā to ar pieaugušo, kam uzticies, vai zvani bērnu un jauniešu Uzticības tālrunim, lai saņemtu palīdzību.