Pārcels 2023. gada dziesmu svētkus, ja pandēmijas dēļ kolektīvi nespēs kvalitatīvi sagatavoties

Svētku dalībnieki pēc XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta "Manā dziesmā tu..." Mežaparka Lielajā estrādē. FOTO: Ieva Lūka/LETA

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku norises plānotas 2023.gadā laikā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē norādīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte.

LNKC pārstāve Linda Ertmane informē, ka norises laiku saskaņā ar Dziesmu svētku likumu jāapstiprina Ministru Kabinetam. Patlaban, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus, ir sākta gatavošanās svētkiem - koru nozare un latviešu skatuviskās dejas nozare ir uzsākušas koprepertuāra apguves procesu.

Pujāte uzsvēra, lai gan pandēmija ir ieviesusi ievērojamas izmaiņas amatierkolektīvu darbībā, vasarā reģionos un Rīgā notika vairāki nozīmīgi Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumi un iniciatīvas.

Viņa pauda gandarījumu, ka arī šajos apstākļos kolektīvu sniegums ir augstvērtīgs.

LNKC direktore uzsvēra, ka, ja 2022.gada pirmajā pusē tiks konstatēts, ka kolektīviem nav iespējas kvalitatīvi sagatavot svētku repertuāru, tad līdz nākamā gada maijam jautājums tiks aktualizēts Dziesmu un deju svētku padomē, lai lemtu par iespējamu svētku pārcelšanu.

Ertmane norādīja, ka svētku nedēļā iekļautas jau tradicionālās norises - Dziesmu svētku karoga cildināšana, virsvadītāju un virsdiriģentu godināšana, garīgās mūzikas koncerts, gājiens, konkursi, tautas lietišķās mākslas izstāde, tautas tērpu skate, tautas mūzikas koncerts, folkloras diena un citi Tāpat norišu kalendārā iekļauti arī koprepertuāra nozaru pasākumi - koru koncerts "Tīrums", deju lieluzvedums "Mūžīgais Dzinējs", II deju programma, pūtēju orķestru koncerts-uzvedums, kokļu mūzikas koncerts un noslēguma koncerts.

Lai veiksmīgi sagatavotos XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, līdz 2021.gada beigām LNKC plāno izveidot 2023.gada Dziesmu un deju svētku nodrošinājuma nodaļu, izsludinot atklātu konkursu šīs nodaļas vadītāja amata vietai.

Dziesmu un deju svētku padomes sēdi atklāja tās priekšsēdētājs - kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), iezīmējot plānoto budžeta pieaugumu kultūras nozarei 2022.gadā un informējot, ka 4 miljonus eiro nākamajā gadā paredzēts piešķirt Dziesmu un deju svētku sagatavošanai un svētku tradīcijas kā vērtības stiprināšanai.

Šajā finansējumā iekļauts arī vienreizējs finansējums 1,5 miljonu eiro apmērā māksliniecisko kolektīvu vadītājiem par ieguldījumu svētku tradīcijas stiprināšanā, nodrošinot repertuāra sagatavošanu kārtējiem Dziesmu un deju svētkiem. Šo finansējumu kolektīvu vadītāji saņems 2022.gada otrajā pusgadā.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu Padomē darbojas valsts izpildvaras institūciju pārstāvji, tautas mākslas nozaru, nevalstiskā sektora un pašvaldību pārstāvji. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē LNKC.

Uz augšu
Back