No kosmodroma Kanaveralas zemesragā Floridā sestdien ar nesējraķetes "Atlas V" palīdzību 12 gadu misijā devusies ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde "Lucy", kas pētīs asteroīdus Jupitera tuvumā - tā dēvētos Jupitera Trojas pavadoņus.
Par Trojas pavadoņiem dēvē debess ķermeņus, kas riņķo pa vienu orbītu ar kādu lielāku debess ķermeni, šai gadījumā Jupiteru, turoties tam nedaudz priekšā vai aiz tā un atrodoties tā dēvētajos Lagranža punktos, kas ļauj tiem griezties ap Sauli, vienlaikus nekļūstot par pašas planētas pavadoņiem.
Paredzēts, ka misijas laikā zonde "Lucy" apmeklēs septiņus no vairākiem tūkstošiem vai pat miljoniem šādu Jupitera "trojiešu", kuri, kā tiek uzskatīts, sastāv no pirmatnējas matērijas, no kuras veidojušās Saules sistēmas lielās planētas - Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns.
Vairāk nekā 14 metrus garais kosmiskais aparāts tā nosaukts par godu mūsdienu cilvēka priekštecei Lūsijai, kuras 3,2 miljonus gadu vecās fosilās atliekas 1974.gadā tika atrastas Etiopijā un kura pati tolaik savu vārdu ieguva no "The Beatles" 1967.gada dziesmas “Lucy in the Sky with Diamonds”.
Applause is heard in the @ULALaunch control room as the #LucyMission spacecraft successfully separates. Up next: deployment of the two 24-foot (7-meter) solar arrays. pic.twitter.com/o26YqHpQ9G
— NASA (@NASA) October 16, 2021
Paredzēts, ka 2025.gada 20.aprīlī zonde pirmoreiz lidos garām vienam no Jupitera Trojas pavadoņiem, kas nosaukts Lūsijas atklājēja, amerikāņu paleoantropologa Doalda Džohansona vārdā, bet pēdējā tās sastapšanās ar kādu no asteroīdiem paredzēta 2033.gadā.
Pats 78 gadus vecais Džohansons, kas bija klāt zondes startā Kanaveralas zemesraga kosmodromā, atzinis, ka viņu "neiedomājami fascinē šis pagātnes, tagadnes un nākotnes saskares brīdis".
Līdztekus septiņiem Jupitera "trojiešiem" "Lucy" misijas gaitā plāno pētīt arī vienu no galvenās asteroīdu joslas debess ķermeņiem, pietuvojoties tiem līdz 400 kilometru attālumā, lai veiktu mērījumus, kas ļaus gūt ieskatu to sastāvā un fizikālajās īpašībās.
Kā norāda NASA misijas zinātnieki, katrs no šiem asteroīdiem ir 'kā dimants debesīs", kas var pavērt ieskatu "Saules sistēmas stāstā, mūsu visu stāstā".
