Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta “Jūrmalgeitas” spriedumā 2008.gadā bija īpaši uzsvērusi, ka šajā lietā notika izšķirošās deputāta balss pirkšana vienam balsojumam, bet nenotika praksē ierastā koalīcijas veidošana un politiskā kaulēšanās. AT piekrita arī pirmās instances tiesai, kas arī izdevīga amata piedāvājumu bija atzinusi par kukuļošanas priekšmetu.
“de facto” rīcībā esošajā Jūrmalgeitas spriedumā par amatu kā kukuli paustas šādas atziņas: “Palāta īpaši uzsver, ka:
1) Ilmārs Ančāns amatus kopā ar naudas kukuli piedāvāja kā nepienākošos priekšrocību tikai par konkrētu balsojumu par Juri Hlevicki kā Jūrmalas mēru;
2) Ančāns nebija parakstījis deputātu koalīcijas līgumu ar Hlevicka atbalstītājiem, kas apstiprina, ka amats piedāvāts par vienas darbības izdarīšanu kukuļdevēju labā;
3) lietā arī noskaidrots, ka jau 2005.gada 17.martā Ančāns parakstīja sadarbības līgumu ar citu koalīciju;
4) piedāvājot Ančānam amatus, par vienu no amatiem pat tika atrunāts, ka naudu šajā amatā iespējams saņemt arī nestrādājot.”
Vismaz dažas no šīm pazīmēm ir līdzīgas situācijai, kas tagad ir Dobelē. Feldmanis koalīcijas līgumu ar LZS parakstījis nav – atšķirībā no iepriekšējās koalīcijas, kur visu desmit deputātu paraksti zem šādas vienošanās ir bijuši. To apgalvo bijušais mērs Gaigalis: “Mūsu koalīcija veidojās uz tādu savstarpējo uzticēšanos, jo mēs, ejot uz vēlēšanām, manuprāt, visi šie četri politiskie spēki, gājām ar vienu domu – jāiet uz kaut kādām pārmaiņām, un , iespējams, būtiskām pārmaiņām. (..) Tāpēc mums bija diezgan viegli atrast savstarpējo valodu, lai mēs savstarpēji varētu vienoties par visām šīm lietām. Un arī pirms tam tīri uz brīvprātības principa nostiprinājām arī šo vienošanos tautā sauktajā koalīcijas līgumā.” To, ka Feldmanis balsos par mēra gāšanu un jauna ievēlēšanu, iepriekšējā koalīcija uzzinājusi tikai notikuma dienā, apgalvo Gaigalis.