Dobelgeitas “zelta balss” īpašnieks atkāpies no vicemēra amata

FOTO: Ekrānuzņēmums no video

Saistībā ar varas maiņu Dobelē piektdienas vakarā noticis interesants pavērsiens - vicemērs Māris Feldmanis domei iesniedza atlūgumu, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Feldmanis no amata atteicies tāpēc ka neilgajā laikā, kamēr viņš bija amatā, viņa iesniegumi par iespējamu pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu tika ignorēti.

Vai amata piedāvājums par balsojumu ir uzskatāms par kukuļdošanu? Savulaik tā dēvētajā Jūrmalgeitas skandālā tiesa šādai pozīcijai piekrita. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas tagad izmeklē varas maiņu Dobelē, atsaucas uz Jūrmalgeitu kā precedentu.

Kriminālprocess par iespējamu kukuļa – Dobeles vicemēra amata – piedāvājumu novada domes deputātam Mārim Feldmanim ir sākts pret diviem Saeimas deputātiem – Ralfu Nemiro un Viktoru Valaini (ZZS). Viņi gan līdzību ar Jūrmalas notikumiem, kur figurēja arī naudas nodošana tualetē, raidījumam “de facto” kategoriski noliedz.

3

Oktobris Dobeles novada domē bija sācies ar neparastu rosību. Vispirms no amata tika gāzts tikai šovasar amatā ievēlētais mērs Edgars Gaigalis (NA) un abi vicemēri no koalīcijā esošajām Latvijas Reģionu apvienības un “Jaunās Vienotības”. Šīm trīs partijām kopā ar Māri Feldmani, kas tika ievēlēts no “KPV LV” saraksta, bija desmit no 19 vietām domē. Pārējie deviņi domnieki bija ievēlēti no Latvijas Zemnieku savienības (LZS). Taču 4.oktobrī Feldmanis nobalsoja par Gaigaļa gāšanu, vēlāk kopā ar LZS atbalstīja tās pārstāvjus mēra un vicemēra amatā, bet sēdes noslēgumā pats tika ievēlēts par vicemēru.

Jau divas dienas vēlāk Dobeles novada domē ieradās KNAB darbinieki, kas nopratināja visus domniekus. Tai pašā dienā uz KNAB tika uzaicināti arī divi Saeimas deputāti – Valainis un “Neatkarīgo” frakcijas pārstāvis Ralfs Nemiro, kura deputāta palīgs ir Feldmanis. Šobrīd pret abiem Saeimas deputātiem ir sākts kriminālprocess. Aizdomas ir par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. KNAB paziņojumā uzsvērts, ka lieta sākta septembra vidū pēc kādas personas iesnieguma. Mērķis ir pārbaudīt, vai lēmums par Dobeles mēra maiņu pieņemts koruptīvu darbību rezultātā, deputātam par konkrētu izšķirošo balsi piesolot amatu kā kukuli.

Jaunais Dobeles vicemērs Feldmanis, kurš vairs nav bijušās “KPV LV” biedrs, tagad no komentāriem vairās. “de facto” sastapts domē, viņš vispirms no komentāriem atteicās, bet pēc tam paziņoja, ka tagad viņam jāsteidzas uz iepriekš sarunātu tikšanos, tāpēc runāšot vēlāk. Vēlāk Feldmanis gan īsziņā atvainojās, ka plāni esot mainījušies, tāpēc intervija nesanāks, bet uz rakstiski iesniegtajiem jautājumiem arī neatbildēja. Par KNAB lietas būtību gan Feldmanis kā liecinieks, visticamāk, tāpat nedrīkstētu runāt.

Tikmēr KNAB savā paziņojumā uzsvēra, ka korupcija var izpausties dažādos veidos, tostarp kā izšķirošas deputāta balss nopirkšana, apsolot vai piedāvājot šim deputātam konkrētu amatu apmaiņā pret vēlamo balsojumu. Kā piemēru KNAB minēja “Jūrmalgeitu” – 2005.gadā notikušo Jūrmalas domnieka Ilmāra Ančāna uzpirkšanu par to, lai viņš mēra vēlēšanās nobalsotu par Juri Hlevicki.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta “Jūrmalgeitas” spriedumā 2008.gadā bija īpaši uzsvērusi, ka šajā lietā notika izšķirošās deputāta balss pirkšana vienam balsojumam, bet nenotika praksē ierastā koalīcijas veidošana un politiskā kaulēšanās. AT piekrita arī pirmās instances tiesai, kas arī izdevīga amata piedāvājumu bija atzinusi par kukuļošanas priekšmetu.

“de facto” rīcībā esošajā Jūrmalgeitas spriedumā par amatu kā kukuli paustas šādas atziņas: “Palāta īpaši uzsver, ka:

1) Ilmārs Ančāns amatus kopā ar naudas kukuli piedāvāja kā nepienākošos priekšrocību tikai par konkrētu balsojumu par Juri Hlevicki kā Jūrmalas mēru;

2) Ančāns nebija parakstījis deputātu koalīcijas līgumu ar Hlevicka atbalstītājiem, kas apstiprina, ka amats piedāvāts par vienas darbības izdarīšanu kukuļdevēju labā;

3) lietā arī noskaidrots, ka jau 2005.gada 17.martā Ančāns parakstīja sadarbības līgumu ar citu koalīciju;

4) piedāvājot Ančānam amatus, par vienu no amatiem pat tika atrunāts, ka naudu šajā amatā iespējams saņemt arī nestrādājot.”

Vismaz dažas no šīm pazīmēm ir līdzīgas situācijai, kas tagad ir Dobelē. Feldmanis koalīcijas līgumu ar LZS parakstījis nav – atšķirībā no iepriekšējās koalīcijas, kur visu desmit deputātu paraksti zem šādas vienošanās ir bijuši. To apgalvo bijušais mērs Gaigalis: “Mūsu koalīcija veidojās uz tādu savstarpējo uzticēšanos, jo mēs, ejot uz vēlēšanām, manuprāt, visi šie četri politiskie spēki, gājām ar vienu domu – jāiet uz kaut kādām pārmaiņām, un , iespējams, būtiskām pārmaiņām. (..) Tāpēc mums bija diezgan viegli atrast savstarpējo valodu, lai mēs savstarpēji varētu vienoties par visām šīm lietām. Un arī pirms tam tīri uz brīvprātības principa nostiprinājām arī šo vienošanos tautā sauktajā koalīcijas līgumā.” To, ka Feldmanis balsos par mēra gāšanu un jauna ievēlēšanu, iepriekšējā koalīcija uzzinājusi tikai notikuma dienā, apgalvo Gaigalis.

Savukārt jaunais mērs no LZS Ivars Gorskis, kurš izvirzīja Feldmani vicemēra amatam, atzīst, ka nekāda koalīcijas līguma šobrīd neesot: “Nē, es varu skaidrot tikai par savu ievēlēšanu. Un to, ko mēs esam runājuši ar Māri [Feldmani] – par mani jau viņš balsoja nevis dēļ kaut kādiem amatiem vai vēl nezin kādiem labumiem, ja. (..) Un mani viņš atbalstīja viennozīmīgi tāpēc, ka viņš redzēja, ka es kā profesionālis, arī kā ilggadīgs pašvaldības jurists varētu spēt veiksmīgi vadīt šo domi, un tiešām arī profesionāli un saliedēt visus deputātus. Un arī es redzu Māri tiešām... Šobrīd viņš ir parādījis šinī nedēļā – viņam ir stiprās puses arī kā vietniekam, ko noteikti vajag izmantot, ja.”

Gorskis apgalvo, ka intensīvas sarunas ar Feldmani uzsācis septembra beigās – tātad pēc tam, kad KNAB process jau bija uzsākts. Visās sarunās, kurās piedalījies viņš pats, viss esot bijis juridiski un politiski korekti, bet citu sarunas Gorskis nevarot komentēt.

Tikmēr Ralfs Nemiro Saeimā notikušās sarunas sauc par normālu politisko procesu. Viņš gan jau kopš pagājušās ziemas nav nevienas partijas biedrs, taču savu deputāta palīgu Feldmani esot konsultējis, skaidrojot, ka kaut ko ietekmēt novadā varot vien pozīcijas deputāti. Nemiro joprojām ir neizpratnē par to, kāpēc KNAB sāka šo kriminālprocesu par Saeimas telpās notikušām sarunām:

“Jūrmalgeitas gadījumā bija skaidrs kukulis, kas tika piedāvāts konkrētai amatpersonai par balsošanu. Šajā gadījumā absolūti nekas tamlīdzīgs. Pat par to mēs nekādā veidā nerunājām, mēs runājām par kopējiem politiskajiem procesiem. Es atvainojos, sajaukt Jūrmalgeitu, kas ir tiešām skaļš korupcijas skandāls ar tiešu kukuļa maksāšanu par balsošanu ar to, kāds ir vispār politiskais process – es ļoti atvainojos...”

3

KNAB publiskajā polemikā par to, kāpēc birojs šoreiz izmeklē it kā politikā “normālu praksi”, neiesaistās. Tomēr lietu uzraugošais prokurors Māris Urbāns no Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas noraida bažas par tās sākšanas pamatotību: “Kriminālprocess sākts pamatoti, jo sākotnējais iesniegums satur ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Personas, pret kuru sākts process, statusa piešķiršana divām personām vēl nenozīmē, ka lieta nenovēršami nonāks līdz kriminālvajāšanai. Tas nozīmē, ka par šo divu personu nodarījumu tiek veikta izmeklēšana un pastāv reāla iespēja, ka šīs personas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu – kukuļdošanu. Pašlaik tiek vākti pierādījumi, lai pārbaudītu ziņas par iespējamo kukuļa piedāvājumu. Plašākas informācijas sniegšana pašlaik var kaitēt izmeklēšanas interesēm. (..) “Ierasta prakse” nav likumā paredzēts apstāklis, kas var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma izdarīšana.”

Tikmēr LZS, pret kuras deputātu Viktoru Valaini arī ir sākts kriminālprocess, jau ir iesniegusi vairākus iesniegumus KNAB, lūdzot vērtēt gan Krišjāņa Kariņa valdības veidošanu, gan pavasarī notikušo valdības “restartu”, gan Valsts prezidenta lomu Satversmes tiesas tiesneša izvēles procesā. Pats Valainis cer, ka KNAB uzsāktā lieta par Dobeli nevilksies gadiem: “Manās interesēs, un ne tikai manās, bet, es domāju, ikviena cita kolēģa interesēs, un to es domāju visplašākajā mērogā, ir tas, lai šī lieta neiegultos skapjos mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidra atbilde no visām institūcijām par to, vai tās uzskata, ka ir kaut kas pārkāpts vai nav kaut kas pārkāpts. Un lai būtu skaidras atbildes – varbūt būs nepieciešami kaut kādi likumu grozījumi. Es domāju, šis jautājums satrauc ne tikai mani, bet arī virkni citu manu kolēģu un vispār Latvijas politikas dalībnieku.”

Valainis kā viens no LZS līderiem tagad neplāno rosināt Dobelē organizēt atkārtotu uzticības balsojumu mēram Gorskim, lai noņemtu šaubu ēnu pār varas maiņu – tas esot vietējā līmenī izlemjams jautājums. Tomēr to, kāpēc iepriekš Dobeles mēra vēlēšanas viņam bija jāpārrunā ar Nemiro un Feldmani, Valainis nevarot komentēt.

Uz augšu
Back