Nauda runā ⟩ Uz Eiropas fona izskatāmies slikti: pēdējos gados pieaug narkotiku lietošana jauniešu vidū (19)

Raidījumā piedalījās Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Andrejs Siņavins, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un VID muitas pārvades direktors Raimonds Zukuls.

Narkotiku ceļš

Narkologi redz to, ka ne jau tikai pats cilvēks cieš no narkotikām, jo šajās problēmās tiek ievilkti arī tuvākie cilvēki.

“Atkarību problēmā viena narkotiku lietotāja dēļ cieš trīs četri cilvēki – ģimene, draugi, kolēģi. Ir izmainījušies narkotiku lietošanas un iegādes paradumi – tās ir vieglāk pieejamas. Jauniešiem ir populāri lietot narkotikas kompānijās.

Redzam, ka jaunieši uzskata, ka “tas nav nekas traks”. Sākas ar “zālīti”, bet pēc tam gribas pamēģināt ko stiprāku, tādējādi iekuļoties atkarību jūgā,” saka Stirna.

Populārākās narkotikas Latvijā ir marihuāna, psihotropie medikamenti un opiātu un sintētisko narkotiku veidi. Runājot par apjomiem, katru gadu Valsts policija veic vērienīgu narkotiku iznīcināšanu. Policija atklāj narkotikas vairāku tonnu apjomā.

“Valsts policija sadarbojas ar ārvalstu partneriem – Eiropolu, Narkotiku apkarošanas administrāciju ASV. Šo organizāciju veiktie aprēķini liecina, ka visā pasaulē tiesībsargājošās iestādes ir atsavinājušas 10-15% no kopējā narkotiku apjoma. Pārējais narkotiku daudzums paliek ielās,” norāda Siņavins.

“Mēs visi priecājamies par e-komercijas attīstību. Tomēr e-komercijai ir viena blakne – pēdējos piecos gados visvairāk narkotikas atsavinām pasta sūtījumos. Šeit tie apjomi nav tik lieli, jo vienā sūtījumā var būt 10 grami. Protams, legālo preču apritē tranzīts Latvijā ir lielāks nekā imports un eksports kopā ņemot. Narkotiku kontekstā Latvija ir tranzītvalsts ir uz Krieviju un citām valstīm. Mums ir tāda kā tranzīta loma,” norāda Zukuls.

Latvijā varam redzēt tās tendences, kas ir aktuālas pasaulē. Piemēram, marihuāna – pirms 15-20 gadiem bija citādāka, ar citu, vājāku psihoaktīvo vielu darbību. Šodien marihuānas smēķētājus redzam stacionārā ar psihotisku stāvokli, jo kaņepēs ir augsts tetrahidrokanabinola saturs. Ir gadījumi, kad ir nepieciešama akūta medicīniskā palīdzība.

“Agrāk bija populāri opiāti, magones un heroīns, bet šodien redzam vairāk fentanilu un parādās arī jaunas paaudzes opioīdi, kas nav no fentanila grupas, bet ar citu ķīmisko struktūru, ko ir grūti identificēt.

Tiem ir spēcīgi klīniskie simptomi, kas beidzas ar pārdozēšanu. Ir gadījumi, kad ātrās palīdzības dienests ziņo, ka viens cilvēks vairākas reizes dienā vēršas pēc palīdzības, jo ir pārdozējis narkotikas.

It īpaši Covid gaisotnē izjūtam, ka cilvēkiem ir spēcīgas atkarības no dažādām vielām. Lietotāji un atkarīgie mēģina kaut kombinēt. Nereti ir grūti saprast, no kā cilvēks ir apreibis,” skaidro Stirna.

Runājot par narkotiku cenām Latvijā, cenas nav vienādas vienam narkotiku veidam. Katrs Latvijas reģions ir atšķirīgs. Ir visdažādākais pieprasījums pēc narkotikām, ir nianses – gan policijas, gan narkotiku izplatītāju aktivitātēs.

“Cenas atšķirība starp vienu un otru reģionu var būt pat divas reizes. Ja skatīsimies uz statistiku, redzēsim, ka narkokriminalitātes atklāšana ir jaudīga. Mūsu galvenais rādītājs ir atklātās lietas, kas tiek nodotas kriminālvajāšanas sākšanai. Šādu lietu skaits ir pieaudzis. Tas, kādu sodu saņems aizturētais narkodīleris, ir atkarīgs no narkotiku apjoma, apstākļiem, personības un citiem faktoriem. Likumdošanā sods par narkotiku izplatīšanu ir paredzēts līdz 15 gadiem,” saka Siņavins.

Protams, tiesībsargājošās iestādes apzinās, ka narkotikas un tamlīdzīgas vielas ir iespējams pasūtīt arī “darknetā” (tumšajā tīmeklī).

“Jāsaprot, ka “darknets” ir kā platforma, kuru var izmantot noziedzīgu darbību veikšanai.

Kolēģi koncentrējas uz personām, kas veic šos noziegumus, un tad nav svarīga platforma, kur pasūtījums veikts, svarīgs ir narkotiku pasūtīšanas un saņemšanas fakts, lai noziedznieku pieķertu un viņa vainu pierādītu,” uzsver Zukuls.

Viņš pauž, ka “darknets” ir visas pasaules fenomens, ne tikai Latvijas īpatnība. Eiropas mērogā, iespējams, šīs vietnes varētu bloķēt, bet tas nav tik vienkārši. “Darknets” ir kā “interneta veikals”, kurā var nopirkt gan legālas, gan nelegālas lietas.

Narkotiku lietotāji Latvijā

Lai objektīvi novērtētu situāciju ar narkotiku lietošanu jauniešu vidū, jau kopš deviņdesmito gadu vidus skolās tiek veidotas skolu aptaujas.

“Ja visus šos gadus bijām mazliet zem Eiropas vidējā līmeņa, 2020. gada aptauja parāda, ka narkotiku lietošanas ziņā esam virs vidējā Eiropas līmeņa. Pēdējos gados narkotiku lietošana jauniešu vidū palielinās. Populārākā narkotika jauniešu vidū ir marihuāna, un aptaujās jaunieši atzīst, ka tā ir problēma. Atsevišķi jaunieši atzīst, ka ir parādījušās problēmas ar atmiņu, ar mācīšanos. Uz Eiropas fona izskatāmies slikti,” norāda Stirna.

Otra populārākā narkotika jauniešu vidū ir “extasy”, ko jaunieši lieto dažādās izklaides vietās. Parādās arī citas narkotikas, piemēram, LSD. Tā ir spēcīga halucinogēna viela – ar strauju iedarbību, kas strauji arī noplok.

“Sekas paliek, ja šīs markas narkotikas tiek lietotas vairākas reizes lietošanas laikā. Ir jārunā par to, ka nedrīkst pieļaut atkarību. Jaunieši vēl nav atkarīgie – viņi eksperimentē, viņiem šī atkarība nav attīstījusies.

Ja jauniešu vecumā attīstās atkarība, tā var ļoti neatgriezeniskas sekas. Galvenais uzdevums ir nepieļaut nonākšanu atkarībā, jo tā ir diagnoze uz mūžu. Tas ir nopietni, un tāpēc valstī tiek izstrādātas programmas, kas ne vienmēr tiek īstenotas finansējuma trūkuma dēļ,” uzsver Stirna.

Covid-19 un narkotiku aprite

Covid mainīja to, ka samazinājās pasažieru plūsma. Piemēram, lidostā no 7-8 miljoniem pasažieru kopējais apjoms samazinājās ļoti dramatiski. Pieauga e-komercijas apjoms un līdz ar to sūtījumu skaits – ievērojami pieauga. Kravas pār Baltkrievijas robežu nav samazinājušās.

Siņavins norāda, ka Covid nav atstājis ietekmi uz narkotiku tirgu.

“Varbūt sākumā bija vērojami kādi pārrāvumi, taču kravas tiek piegādātas gan pa jūru, gan pa sauszemi. Redzam arī pēc pēdējām “lielajām aizturēšanām”, ka narkotiku apjomi turpina būt lieli, piemēram, atsavinot tonnu hašiša,” skaidro Siņavins.

Mājsēdē cilvēki vairāk lieto dažādas lietas un mazāk vērsās pēc palīdzības. Sekas ir tādas, ka šodien pacientiem ir ielaistas somatiskas slimības. Saistībā ar psihoaktīvo vielu lietošanu var redzēt, ka vairāku gadu garumā pieaug ar alkoholu un narkotisko vielu saistīto psihožu skaits.

“Covid ir ietekmējis paradumus, kad tiek vairāk lietots alkohols, vairāk tiek lietotas nomierinošās psihotropās zāles, pie kurām strauji veidojas atkarība, vairāk tiek miksētas narkotikas. Līdz ar to apgrūtinās medicīniskās palīdzības sniegšana – viņiem trūkst naudas, līdz ar to viņi nonāk kā apburtā lokā, jo nespēj iegādāties līdzekļus, lai ārstētu problēmu. Izdevumi ilgtermiņā būs lielāki, ja mēs nepievērsīsim uzmanību, ka arī šiem pacientiem ir nepieciešams sniegt palīdzību,” norāda Stirna.

Kā rīkoties, lai mazinātu narkotiku apriti?

Valsts policija narkotiku apkarošanā izmanto likumdevēja piešķirtās pilnvaras un visus rīkus, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā – gan procesuālajā, gan operatīvajā darbā.

“Policija veiksmīgi izmanto visas metodes, kas mums ir pieejamas. Policija uz savu galvu neko nevar izdarīt. Bez uzraudzības un kontroles nenotiek neviens pasākums un realizācijas gadījums. Jāuzsver, ka manā praksē nav bijuši gadījumi, kad būtu konstatēts kāds likuma pārkāpums saistībā ar provokācijām,” saka Siņavins.

Starptautiskā sadarbība ir viens no atslēgas elementiem, lai sasniegtu labu rezultātu.

“Ir Eiropols, Neapoles konvencija. Ja skatāmies statistikā, redzam, ka aizturēšanās teju vienmēr ir bijusi starptautiska sadarbība, jo narkotiku plūsmas ir no citām valstīm.

Tas ir izšķirošs moments, lai šī informācija tiktu saņemta un būtu savstarpējā uzticība. Ja nebūs uzticības, nebūs arī rezultāti,” pauž Zukuls.

“Tas ir reputācijas jautājums – ja tev neuzticas sadarbības partneri, tu nedabūsi informāciju, kas ir vērtīga un ļaus novest lietu līdz loģiskam iznākumam. Starptautiskās sadarbības loma cīņā pret narkotikām ir izšķiroša,” piebilst Siņavins.

Potenciāla “zālītes” legalizācija

Ekspertu vidū tiek diskutēts par šo jautājumu. Šeit gan nav runa par legalizāciju, bet gan par dekriminalizācija.

“Jārunā par atkarīgajiem pacientiem, kuri saņem sodu tāpēc, ka viņš lieto. Ir jāatšķir – vai viņš ir lietotājs un vai viņš ir arī šīs narkotikas arī izplata. Iespējams, ka atkarīgais tikai meklē veidu, kā iegūt devu savām vajadzībām.

Mēs uzskatām, ka nevajadzētu krimināli sodīt atkarīgus pacientus, bet gan dot iespējas ārstēties. Nepiekrītu, ka Eiropā un pasaulē viss ir legāls un dekriminalizēts. Arī citur ir sava atbildība.

Ja viņš neievēro šo atbildību, un nepārtrauc lietot šīs vielas, tad tā ir atbildība, jo šie cilvēki noteikti ir iesaistīti arī citos likumpārkāpumos. Tāpēc mēs uzskatām – dekriminalizācija ir vajadzīga, ir jādod iespēja ārstēties un laboties. Ja tas netiek darīts, tad arī jāiestājas jau citai atbildībai,” spriež Stirna.

Pirms spriežam par marihuānas dekriminalizāciju, ir nepieciešams sakārtot labklājības un veselības jomu. Tas prasīs laiku un naudu, un šeit būs jāatduras pret naudas jautājumu, noslēdz Siņavins.

Projektu līdzfinansē NEPLP no sabiedriskā pasūtījuma līdzekļiem. #NEPLP2021