Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta īstenošanai nepieciešams līdzfinansējums

Pieteikumu iesnieguši "Augstsprieguma tīkls", Igaunijas AS "Elering", Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A".

Līdzekļi nepieciešami pārvades tīkla pastiprināšanai, frekvences regulēšanas iekārtu uzstādīšanai, uzskaites sistēmas un pretavārijas automātiku modernizācijai, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai.

Sinhronizācijas projekta otrā posma otrās kārtas izmaksas tiek lēstas 237,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem Latvijā plānots ieguldīt 49,5 miljonus eiro, Polijā - 110,8 miljonus eiro, Lietuvā - 40,9 miljonus eiro, bet Igaunijā - 36,6 miljonus eiro. Iespējamais CEF līdzfinansējums ir līdz 75% no sinhronizācijas projekta otrā posma otrās kārtas kopējām izmaksām.

"Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis skaidroja, ka līdz šim sinhronizācijas projektā galvenais uzsvars tika likts uz starpsavienojumu un iekšējo elektropārvades tīklu pastiprināšanu, kā arī uz inerces nodrošināšanas iekārtām.

"Kopējais patlaban jau piešķirto CEF līdzekļu apjoms - vairāk nekā miljards eiro - liecina, ka projekts ir ļoti būtisks ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Eiropai kopumā", norādīja Daugulis.

Otrās kārtas otrajā posmā "Augstsprieguma tīkls" kopā ar partneriem koncentrēsies nākamajiem būtiskajiem soļiem, kas ir nepieciešami elektropārvades tīkla un elektroapgādes drošuma paaugstināšanai, kā arī frekvences regulēšanai un kontroles un rezervju nodrošināšanai.

Latvijā otrās kārtas otrā posma plānotās izmaksas 49,5 miljonu eiro apmērā ietver elektroenerģijas uzkrājošo bateriju sistēmu uzstādīšanu, kā arī uzskaites, pretavārijas automātiku un tīkla vadības sistēmu modernizāciju.

Sinhronizācijas projekta mērķis ir līdz 2025.gadam īstenot nepieciešamos tehniskos nosacījumus Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem caur Poliju. Plānotai sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un jaunais jūras līdzstrāvas kabelis "Harmony Link" starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs inerces apjoma nodrošināšanai.

"Augstsprieguma tīkls" atgādina, ka Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. 2018.gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.

Kā ziņots, "Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. "Augstsprieguma tīkls" pieder valstij.

"Augstsprieguma tīkls" ir arī vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

"Augstsprieguma tīkla" apgrozījums pērn bija 147,348 miljoni eiro, kas ir par 20,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 41,5% un bija 9,999 miljoni eiro.