Otrajā lasījumā atbalstīts Vietējais pašvaldību referenduma likuma projekts

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību.

Likumā paredzēts noteikt jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija.

Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību.

Paredzēts arī, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Šādu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no balsotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos, savukārt par pārējiem jautājumiem Rīgā vajadzēs vismaz 10%, bet pārējās pašvaldībās - vismaz 15% balsotāju parakstu.

Likumā plāno noteikt, ka pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un jautājums par domes atlaišanu - par atbalstītu, ja par to nobalso vairākums balsotāju un vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Ja pašvaldības referendumā tiek pieņemts lēmums atlaist domi, tad atlaistās domes deputāti turpina pildīt savus pienākumus, līdz Saeima ar likumu ieceļ pagaidu administrāciju. Saeimai, ieceļot pagaidu administrāciju, vienlaikus būs jānosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām, tomēr būtībā jaunas vēlēšanas būs jāsarīko divu mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā likums par pagaidu administrācijas iecelšanu. Pagaidu administrācija varēs pildīt likumos domei paredzētās funkcijas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome.

Turpretī, ja pašvaldības referendumā par domes atlaišanu dome netiek atlaista, tad referendumu par to pašu jautājumu atkārtoti var ierosināt ne agrāk kā gadu pēc referenduma rezultātu publiskas paziņošanas dienas.

Tāpat iecerēts, ka pašvaldības referendumu varēs rosināt arī pati pašvaldības dome, ja tam piekritīs vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Tas dos iespēju pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli par konkrētu jautājumu. Pašvaldības dome nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Jaunā likuma projekts nosaka, ka tiesības ierosināt pašvaldības referendumu būs 18 gadus sasniegušam un vēlētāju reģistrā reģistrētam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim.

Lai varētu rosināt kāda jautājuma izskatīšanu pašvaldībā, iedzīvotājiem būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu. Plānots, ka to varēs darīt klātienē vai elektroniski portālā "www.latvija.lv".

Balsot referendumā varēs klātienē attiecīgajā pašvaldības vēlēšanu iecirknī, izmantojot tiešsaistes vēlētāju reģistru, un elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas balsošanas sistēmu. Iesniedzot attiecīgu iesniegumu, balsot varēs arī balsotāja atrašanās vietā, ja vēlētājs veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties iecirknī. Pašvaldības referendumā plānota arī iepriekšēja balsošana. Paredzēts, ka elektroniski nevarēs balsot par pašvaldības domes atlaišanu.

Likuma projekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs rīkot vienlaikus ar Saeimas, Eiropas Parlamenta vai domes vēlēšanām, kā arī vienlaikus ar tautas nobalsošanu. Paredzēts, ka balsošana referendumā notiek no pulksten septiņiem rītā līdz astoņiem vakarā.

Pašvaldību referendumu likums nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, iepriekš norādījuši likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Patlaban pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Lai Vietējo pašvaldību referendumu likums varētu stāties spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu