Rīgas brīvostā testē zemūdens dronu tehnoloģijas

FOTO: Publicitātes foto

Neliela izmēra, kompakts drons, ar kuru var strādāt līdz pat 150 metru dziļumā, tas spēj savākt precīzus zemūdens infrastruktūras tehniskā stāvokļa datus un automātiski ģenerēt to analīžu atskaites. Aizvien vairāk procesu, kurus iepriekš varēja izdarīt tikai ar cilvēka spēkiem, šobrīd paveicami ar jaunradītu viedo ierīču palīdzību.

Latvijā bāzēts uzņēmums “DronePlan” šobrīd testē pašu radītu zemūdens dronu zemūdens tālvadības iekārtas programmatūru, kas nākotnē būtu pielietojama hidrobūvju celtniecības, uzturēšanas un apsekošanas procesos. Pagājušajā nedēļā zemūdens dronu testi notika Rīgas brīvostas akvatorijā.

“Liela daļa pasaules ostu ir aktīvs spēlētājs tieši inovāciju ekosistēmā. Arī Rīgas ostā pēdējo gadu laikā aizvien vairāk sastopam jaunus uzņēmumus, kas piedāvā dažādas, jaunradītas tehnoloģijas ar ostas darbību un pārvaldību saistītu izaicinājumu risināšanā. Mēs esam atvērti šādai sadarbībai. Esam testējuši dronus vides monitoringa veikšanai, tehnoloģijas vēsturiskā piesārņojuma attīrīšanai, efektīvākai satiksmes organizēšanai, CO2 izmešu mazināšanai un citus inovatīvus risinājumus, lai celtu ostā sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, kas savukārt perspektīvā var palielināt ostas konkurētspēju kā reģionālā, tā globālā mērogā”, uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Drona tehnoloģiju izmantošana atsevišķus zemūdens darbus ļauj paveikt kvalitatīvāk, ātrāk un drošāk – tie var lieliski strādāt arī ziemas apstākļos, kur ūdenslīdējiem šāda iespēja ir apgrūtināta vai nav iespējama, tāpat manevrēt cilvēkiem grūti sasniedzamos zemūdens objektos un konstrukcijās, savukārt citur – droni var pildīt arī atbalsta funkciju industriālo ūdenslīdēju darbā. Šobrīd tos iespējams aprīkot ar speciālām ierīcēm, kas tiem ļautu autonomā režīmā darboties 24 h diennaktī”, dronu darbību komentē uzņēmuma “DronePlan” valdes priekšsēdētājs Viktors Bikovs.

“DronePlan”, kas paši dronus neražo, specializējušies to programmatūras izstrādē. Mūsu mērķis - izveidot programmatūru, kas liek ierīcēm pildīt noteiktas, tiem iepriekš uzdotas funkcijas. Savukārt uzdevums ilgtermiņā - radīt tādu digitālo risinājumu, kurš spēs ne vien piegādāt informāciju videoattēlu, datu vai trīsdimensiju moduļu veidā, bet arī – tos analizēt”, tā V.Bikovs.

“Osta no šādiem projektiem potenciāli iegūst efektīvākus un modernākus tehnoloģiskos risinājums, savukārt iekārtu ražotāji, inženieri, un augstas pievienotās vērtības pakalpojum sniedzēji, savus idejas, produktus un pakalpojumus var testēt, pielāgot un uzlabot reālajā vidē. Turklāt kā rāda pieredze, izstrādātie risinājumi var kļūt arī par pieprasītu Latvijas eksportpreci, tādējādi, veicinot kopējo valsts ekonomiku”, saka Viesturs Zeps.

Kopējais piestātņu garums Rīgas ostā ir vairāk nekā 18 kilometru, un daļa šo hidrotehnisko būvju atrodas pat vairāk nekā 10 metrus zem ūdens. Lai nodrošinātu ostas akvatorija un piestātņu drošību un atbilstošu tehnisko stāvokli, ne retāk kā reizi gadā tās tiek apsekotas. Līdz šim piestātņu apsekošanu ostā vienmēr veikuši industriālie ūdenslīdēji, bet, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi ir dārgi un lielā mērā atkarīgi no laikapstākļiem, ostas pārvalde izskata un analizē arī citus risinājumus šo uzdevumu veikšanai.

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Brīvostu.

Uz augšu
Back