Likumu pretrunas: Valsts īpaši aizsargā par noziegumiem pret valsti notiesātās amatpersonas

Ilustratīvs attēls. FOTO: LETA

Tiesneši, ierēdņi un amatos esoši politiķi ir pasargāti no vārdu publiskošanas, ja pieķerti noziegumā. Valsts šobrīd īpaši sargā tos, kas izpauduši slepenas ziņas, vai noziegušies pret valsti. To paredz spēkā esošie likumi.

Pirms septiņiem gadiem drošības iestādes pieķēra kādu Augstākās tiesas tiesnesi par valsts noslēpuma izpaušanu. Viņa pienākums bija izvērtēt izmeklētāju pieprasījumus noklausīties telefonus un veikt kratīšanas. Tiesnesis brīdināja noziegumā iesaistīto.

Slēgtā procesā soģis vainu nenoliedza. Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja spriedumu. Taču kurš saņēmis sodu nevar uzzināt, jo spriedums ir saīsināts un anonimizēts. Notiesātā vārdu sargā divi noteikumi. Pirmkārt, pēc slēgtiem procesiem spriedums ir bez notikumu izklāsta. Tikai ievaddaļa un sods. Otrkārt, pēc pasludināšanas spriedumi ir anonimizējami. Izsvītroti vārdi un personas kodi. Atklāt notiesātā personību Vidzemes priekšpilsētas tiesa atteica.

Augstākajā tiesā uzskata - tā ir pareizi.

Medijiem zināms, ka notiesātais bija tiesnesis Ervīns Kušķis. Likums par valsts noslēpumu aizliedz ierobežot pieeju ziņām par amatpersonu likuma pārkāpumiem. Tomēr Tieslietu ministrijā uzskata, ka amatpersonu sargāšana tiesās ir pamatota, jo to paredz īpašs likums.

Tiesneša un tieslietu ministrijas skaidrojums nozīmē, jo smagāku noziegumu amatpersona pastrādā, jo vairāk likums sargā viņu no sabiedrības.

12

Ziņas par interešu konflikta pārkāpumiem publicē KNAB. Amatpersonu vārdus un amatus. Krimināllietās par kukuļņemšanu spriedumu pasludina atklātā tiesas sēdē, kur vārds un uzvārds ir zināmi. Pēc tam ir pieejams anonimizēts spriedums. Taču verdiktos par noziegumiem pret valsti nodarījumu apraksta un motīvu nav, arī vainīgā persona paliek noslēpumā. Šādai likumu interpretācijai nepiekrīt Saeimā.

Bijušais KNAB operatīvais darbinieks Juris Jurašs ir apsūdzēts valsts noslēpuma izpaušanā. Viņš savulaik žurnālistiem atklāja, ka tā dēvētajā “Latvijas dzelzceļa” kukuļošanas lietā piedāvāts kukulis, viņš par to ziņojis, taču iestādes vadītājs Jarslovs Streļčenoks nerosināja izmeklēšanu.

KNAB uzstāj, ka ziņas par kukuļa piedāvājumu bija operatīvā informācija, tātad – valsts noslēpums.

12

Tobrīd Juraša un Streļčenoka starpā bija nesaskaņas. Vidzemes priekšpilsētas tiesa Jurašu attaisnoja. Spriedumu apstrīd prokuratūra. Kas notika tiesas zālē zina ierobežots personu loks.

Juraša gadījums ir izņēmums, kad žurnālisti par kriminālprocesu uzzināja no viņa paša vai citām ieinteresētajām personām. Arī Vidzmes priekšpilsētas tiesa respektēja sabiedrības intereses zināt un izskaidroja, ka Jurašs slēgtajā procesā attaisnots, jo viņa izpaustā informācija neesot iegūta, veicot operatīvo darbību.

Ja noziegumos pret valsti aizdomās turētais nav politiska persona, par procesu neuzzina ne žurnālisti ne sabiedrība. Līdz spriedumam amatpersonu sargā nevainīguma prezumpcija, bet pēc tam valsts noslēpums un datu aizsardzībā balstīti tiesas noteikumi par anonīmiem spriedumiem. Krimināltiesību eksperts Judins atzīst, ka pareizi tas nav.

Ierēdņu atsaukšanās uz personu datu aizsardzību amatpersonu spriedumos var izrādīties nepamatota. Datu valsts inspekcijā skaidro, ka Eiropas datu regula neaizliedz publiskot amatpersonu vārdus, ja vien tam ir leģitīms mērķis.

Ar slepenās informācijas aizsargāšanu strādā Satversmes aizsardzības birojs un Valsts drošības dienests.

Iestādēs uzskata, ka vairumā gadījumu amatpersonu vārdu var publiskot.

12

Valsts drošības dienestā desmit gadu laikā uzsāktas 18 kriminālprocesus par iespējamu valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, 2 kriminālprocesus par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības un 31 kriminālprocesu par iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu. Vairākas no šīm lietām šobrīd atrodas tiesās, taču informācija, kas tās ir par amatpersonām un kāds ir viņu nodarījums ir zināms tikai atsevišķos gadījumos.

Likums par valsts noslēpumu paredz, ka amatpersonu pārkāpumi nevar būt valsts noslēpums. Tātad arī spriedumiem par pielaides atteikšanu valsts noslēpumam būtu jābūt publiski pieejamam. SAB noteikti tajā būtu ieinteresēts, jo tad amatpersonas nevarētu melot, ka nezina par ko viņām pielaide atņemta.

Uz augšu
Back