Astoņdesmito gadu vīruss beidzot ir skāris arī "Prāta vētru". Grupas divpadsmitais albums, kas seko platei "Par to zēnu, kas sit skārda bungas" (2018), izdots gan kā koncertfilma, gan tradicionāls studijas ieraksts, no vienas vietas ir dekorēts ar kultūrcitātiem un atsaucēm no šā, kā izrādās, vēl aizvien aktuālā gadu desmita. Un kāpēc ne?

Prāta vētra "Gads bez kalendāra"

3.5/5

Septiņdesmito gadu vidū dzimušie jelgavnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts savus agrīnos pusaudža gadus piedzīvoja tieši tad, kad MTV dienu un nakti rādīja krāšņos Maikla Džeksona un Madonnas klipus, bet uz lielā ekrāna valdīja tādas Holivudas zvaigznes kā Edijs Mērfijs un Kima Beisingere. Tiesa, padomju Latvijā mēs šos varoņus varējām sameklēt tikai vietējā videonomā un ne pārāk labā kvalitātē ar krievu valodas tulkojumu baudīt mājās uz dīvāna. 

"Šis ir Kaspara albums," kādā no intervijām saka Kaupers. Pēdējos gados tieši bundzinieks ar režisora ambīcijām Kaspars Roga ir vadījis grupas video departamentu, un tieši viņš pierunājis pārējos pirmās mājsēdes priekšvakarā spert drosmīgu soli - uzfilmēt visas jaunā albuma dziesmas dzīvajā, turklāt pieaicinot profesionālus horeogrāfus, dejotājus, operatorus, scenogrāfus. Laikā, kad koncerti tika atcelti, attiecīgi arī grupas ienākumi samazinājušies, šāda izšķērdība varētu likties nepamatota, taču Kaspars panāca savu. Vēl vairāk - Roga aktīvi iesaistījās jauno dziesmu komponēšanas procesā, kurš šoreiz notika galvenokārt attālināti, un kopā ar zviedru producentu Povelu Olsonu radījis vienu no albuma labākajām dziesmām "Karuseļi".

Koncertfilmā, kur pieaicināti arī vairāki viesmūziķi, īpaši starp tiem izceļas atraktīvā perkusioniste Nellija Bubujanca, visas dziesmas skan citādāk nekā studijas ierakstā. Daudz plašāk. Filmā dzirdamais aranžējums vairāk sniedz priekšstatu, kā šis albums izklausītos, piemēram, uz atjaunotās Mežaparka estrādes. Ar šādu domu prātā - "kā tas izklausītos uz lielās skatuves" - iespējams, pulcināti arī albuma viesi - "Tautumeitas" un reperis ansis. 

Koncertfilma ir košs un skaisti samontēts pandēmijas auglis - mēģinājums uzrunāt skatītājus "caur ekrānu", bet pats studijas albums izklausās kā salipināts no maziem gabaliņiem.

4

Dziesmu vārdi tapuši, iesaistot vairākus domubiedrus. Grupas basģitārista Ingara Viļuma un Kaupera radošais tandēms "MuMu" jeb "Muzikālais muskulis" izpaudies vairākās dziesmās - viena no tām kopdarbs ar "Tautumeitām" ("Tur, kur Dieva kamanas slīd"). Starp citu, "MuMu" kontā arī tādi senāki skaņdarbi kā "Ogles" un "Šokolādes saldējums". Savu artavu trīs dziesmu vārdu sacerēšanā ielicis arī "Instrumentu" mūziķis Jānis Šipkēvics, taču zīmīgākā ir atkalsadarbošanās ar Ingu Bērziņu. Pirms divdesmit gadiem grupa un Bērziņš cieši strādāja ar albuma "Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas" materiālu, un tieši no tā perioda aktualizēts viens sens nerealizēts demo "Dzelzceļnieks" - albuma noslēdzošais liriskais valsis, kas estētiski sasaucas ar "Jauna Mēness" dziesmu "100+1 vēlēšanās". 

Prāta vētra "Gads bez kalendāra" FOTO: publicitātes

Kā krāsaina mozaīka rūpīgi salikti kopā ir arī nošu fragmenti - katra dalībnieka iesūtītās muzikālās idejas apstrādājis zviedru producents Olsons, ar kuru grupa jau sadarbojusies iepriekš. Kā allaž, dziesmas ieskaņotas trīs valodās - latviešu, angļu un krievu. Tiesa, Latvijas tirgum paredzētajā versijā kopdarbs "Моя Луна" ("Lonesome moon") ar Krievijas aktieri Sašu Petrovu iedziedāts angliski. Nevar nepamanīt, ka skaņdarba aranžējums ļoti līdzinās britu grupas Coldplay agrīnās daiļrades dziesmai Everything's Not Lost. Ar Coldplay prātniekiem vienmēr bijušas īpaši tuvas attiecības.

Atšķirībā no iepriekšējā albuma, ko varēja raksturot ar vārdiem "kā vējš pūš, tā liecas", šoreiz muzikālie citāti nav tik ļoti uzkrītoši. Trauksmainais "Aiz sienas" sasaucas ar The Weeknd kičīgo 80. gadu singlu Blinding Lights, "Smaržā" vokālam uzgriezts plaši hiphopa mūzikā izplatītais auto tune efekts, taču četri labākie albuma skaņdarbi - "Feels", "Tavas pēdas pagalmā", "Karuseļi" un tituldziesma "Gads bez kalendāra" izklausās gana oriģināli. Īpaši jāpaslavē tautumeita Asnate Rancāne, kura duetā ar Renāru iejutusies sev neraksturīgā popmūzikas dziedātājas ampluā. "Tuneļa galā spīd gaisma blāva, kamēr rit gads bez kalendāra... Kāpēc tu nepiezvani?" skan dziesmas vārdi, acīmredzot iedvesmojot arī albuma vizuālo noformējumu - telefona klausuli, kurā atspīd cerību stars. Diemžēl gads bez kalendāra kādu laiku vēl turpināsies...