“Vai mūsu ievēlētie tautas pārstāvji – vai Saeimas deputāti, vai valdības locekļiem – vai viņiem ir jābūt ciceroniem, ar savām retoriskās izteiksmes spējām? Vai arī mums kā sabiedrībai ir jāuzņemas sava tiesa atbildības, cik daudz mēs esam sekojuši tam, ko viņi ir paziņojuši, un cik daudz mēs esam izmantojuši elektroniskos informācijas avotus, lai informētos paši? Sēdēt un gaidīt, kad kāds ar karoti ielies mutē, – nē, tik vienkārši nav,” saka Vīķe-Freiberga.
Vēlēšanas Covid laikos
Šobrīd ir grūtāk prognozēt, kas notiks pēc gada, nekā tas ir bijis līdz šim kopš neatkarības atgūšanas. Tas ir tādēļ, ka situācija pasaulē var ļoti strauji mainīties.
“Pirmais bija Covid. Bet tam ir domino efekts. Ekonomikā notiek dažādi ķēžveidīgi procesi, kad, vienam posmam vājinoties, domino kauliņi krīt neparedzamā virzienā, piemēram, benzīna trūkums Lielbritānijā. Šobrīd prognozēt būtu ļoti vieglprātīgi. Ļoti daudz kas var notikt, kas ietekmēs tautas noskaņojumu. Viens, ko gribētos cerēt un mudināt – lai cilvēki atceras savu pilsoņa pienākumu,” saka Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente norāda, ka citās valstīs – arī demokrātiskās - vēlēšanas ir obligātas visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Viņa norāda, ka ir atsevišķas valstis, kurās draud arī pat cietumsods, ja cilvēks nepilda savu pilsoņa pienākumu.
“Demokrātija nevar darboties, ja pilsoņi guļ uz abām ausīm, un nevar gaidīt, ka no Svētā Gara vai ziliem mākoņiem paliks labāk. Dzīvi cilvēki ar savu rīcību to darīs, un kuri šie dzīvie cilvēki būs, to mēs vēlēšanās arī izvēlēsimies.
Tas ir kritiski svarīgs solis, kas jāsper atbildīgam pilsonim. Viņš nevar vainot to, kas notiek valstī, ja nav papūlējies atdot savu balsi. Citi ir balsojuši, bet, ja cilvēks nav balsojis, acīmredzot viņu neinteresē valsts nākotne!” spriež eksprezidente.
Populisma izplatība ir drauds demokrātijai. Ja raugās uz populismu un antizinātniskiem noskaņojumiem, Eiropas kartē var redzēt – jo tālāk iet uz austrumiem, jo vairāk cilvēku noraida, kas izgudrots Rietumos. Šajā ziņā dzelzs priekškars vēl nav kritis.
“Komunistu sistēmas izveidotie domāšanas šabloni, neuzticība un doma, ka “visi melo”, – tad jājautā – vai cilvēks pats nemelo?” retoriski jautā Vīķe-Freiberga.
Drošība uz austrumu robežas
Pirmais hibrīdkara uzbrukums Eiropai bija 2015. gadā, kad Eiropā masveidā ieradās migranti. Domājams, ka Baltkrievijas vadonis ir noskatījies un bijis informēts par šādu taktiku hibrīdkarā.
“Tas ir sen pierādīts – migranti ir ļoti efektīvs hibrīdkara ierocis, pret kuru ir ļoti grūti cīnīties tieši demokrātijas principu dēļ. Autoritārām valstīm cīnīties pret to ir vienkārši, bet demokrātiskām – sarežģīti,” saka Vīķe-Freiberga.
Ir atsevišķas kategorijas personas, piemēram, sievietes, kas bijušas amatos Afganistānā, kuras humānu apstākļu dēļ arī Latvijai būtu jāuzņem, jo šiem cilvēkiem draud reālas dzīvības briesmas. Ir jāsaprot, ka Latvijā dzīvotgribētāju skaits ir pilnīgi citādāks nekā tas, kas grib pārkāpt mūsu robežas.