Erdogans tomēr neizraidīs vēstniekus

Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans FOTO: ADEM ALTAN / AFP

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien atkāpies no draudiem izraidīt desmit rietumvalstu vēstniekus saistībā ar viņu kopīgo paziņojumu par atbalstu pilsoniskās sabiedrības līderim.

Nostāja tika mainīta pēc tam, kad ASV un vairākas citas iesaistītās valstis nāca klajā ar identisku paziņojumu, apliecinot, ka respektē ANO konvenciju, kurā noteikts, ka diplomāti nedrīkst iejaukties viņus uzņemošās valsts iekšējās lietās.

Valdības sēdes gaitā ministri, kā vēsta mediji, norādījuši Erdoganam uz draudiem ekonomikai, ja notiks spriedzes eskalācija Turcijas attiecībās ar tās tuvākajiem sabiedrotajiem un tirdzniecības partneriem.

Sanāksmes noslēgumā uzrunā, kas tika pārraidīta televīzijā, Erdogans sacīja, ka desmit valstu vēstnieki guvuši mācību un "turpmāk būs uzmanīgāki".

"Mūsu nodoms pavisam noteikti nav radīt krīzi, bet aizsargāt mūsu godu, mūsu lepnumu, mūsu suverēnās tiesības", sacīja Erdogans.

Turcijas lira jau atguvusies pēc noslīdēšanas līdz vēsturiski viszemākajam līmenim līdz ar atvieglojumu, ka Turcija un Rietumi atkāpušies no aizas malas šajā diplomātiskajā krīzē, kas bija visnopietnākā Erdogana 19 varas gados.

Diplomāti norāda, ka izraidīšana būtu bijusi bezprecedenta gadījums NATO dalībvalstu attiecībās.

Erdogans vēl sestdien sacīja, ka desmit rietumvalstu vēstnieki, kas pieprasījuši turku aktīvista Osmana Kavalas atbrīvošanu, tiks pasludināti par "persona non grata".

Konkrētu vēstnieku izraidīšanas datumu Erdogans nenosauca.

64 gadus vecais uzņēmējs un filantrops Kavala atrodas ieslodzījumā kopš 2017.gada un vēl nav saukts tiesas priekšā.

ASV, Vācijas, Kanādas, Dānijas, Somijas, Francijas, Nīderlandes, Jaunzēlandes, Norvēģijas un Zviedrijas vēstnieki pagājušo pirmdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā teikts, ka Kavalas aizturēšana met ēnu pār Turciju, un aicināja ātri un taisnīgi atrisināt viņa lietu.

Kavala ticis apsūdzēts saistībā ar protestiem pret valdību 2013.gadā un neveiksmīgo militāro apvērsumu 2016.gadā.

Kavala intervijā ziņu aģentūrai AFP no cietuma šomēnes sacīja, ka Erdogans viņu izmanto, lai radītu iespaidu, ka opozīcijas darbību Turcijā, tostarp 2013.gada protestus Stambulā, organizē ārvalstu spēki.

"Tā kā mani apsūdz, ka esmu iesaistīts šajā sazvērestībā, ko, iespējams, organizē ārvalstu spēki, mana atbrīvošana vājinātu attiecīgos izdomājumus, un valdība to nevēlas," sacīja Kavala.

2020.gada februārī Kavala tika attaisnots apsūdzībās, kas bija saistītas ar 2013.gada protestiem pret valdības plāniem veikt apbūvi Stambulas centrā līdzās Taksima laukumam, iznīcinot vienu no pilsētas lielākajām zaļajām zonām - Gezi parku. Taču drīz pēc tam viņš tika atkal aizturēts un apsūdzēts par saistību ar neveiksmīgo puču 2016.gadā.

Eiropas Padome ir izteikusi pēdējo brīdinājumu Turcijai ievērot 2019.gada Eiropas Cilvēktiesību tiesas rīkojumu par Kavalas atbrīvošanu līdz tiesas procesam.

Ja Turcija to neizdarīs līdz nākamajai Eiropas Padomes sanāksmei, kas paredzēta no 30.novembra līdz 2.decembrim, Eiropas Padome varētu nobalsot par pirmās disciplinārlietas uzsākšanu pret Turciju. Tiesvedības rezultātā varētu tikt apturētas Turcijas balsstiesības un pat tās dalība Eiropas Padomē.

Uz augšu
Back