Briģis: Cerēt uz brīnumiem pēc 15.novembra nevajadzētu

Иллюстративное фото FOTO: Shutterstock

Pāragri izdarīt secinājumus par to, kā valdības noteiktais "lokdauns" ietekmējis Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā un no epidemioloģiskā aspekta nevajadzētu cerēt uz lieliem brīnumiem pēc 15.novembra, kad minētais "lokdauns" beigsies, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

Viņš nenoliedza, ka pēdējie rādītāji ir uzlabojušies, bet izdarīt secinājumus, esot pāragri. "Sīkāk analizējot noteiktā "lokdauna" ietekmi uz Covid-19 ierobežošanu, es lietotu vārdu - cerība, tāpēc nevajadzētu steigties ar pārsteidzīgiem secinājumiem, jo pilnvērtīgu ainu mēs varēsim redzēt tikai pēc divām nedēļām. Parasti saslimstības ar Covid-19 datos svārstības mēdz būt lielas, tāpēc arī kumulatīvais rādītājs parasti tiek vērtēts divu nedēļu griezumā," stāstīja Briģis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jēga no tik striktiem ierobežojumiem ir, lai gan izšķirošais stūrakmens Covid-19 izplatības ierobežošanā paliek vakcinēšanās pret vīrusu.

33

Tikmēr uz lūgumu prognozēt, vai pēc 15.novembra nevajadzēs pagarināt "lokdauna" termiņu, Briģis atbildēja, ka tas ir vairāk politisks lēmums. "Tas noteikti nebūs lēmums epidemioloģiskās situācijas dēļ, bet gan citu apsvērumu. Ja man jāvērtē tas no epidemioloģiskā aspekta, tad cerēt uz lieliem brīnumiem nevajag," sacīja Briģis un piebilda, ka gadījumā ja saslimstības līkne iet ar tendenci uz augšu, tad nepieciešams spert vēl radikālākus soļus.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija (VM) jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, vakar Ministru kabineta sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Heiberga uzsvēra, ka līdz šim Mobilizācijas likums nekad iepriekš nav bijis iedarbināts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tiks noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Tāpat rīkojumā tiks norādīta mobilizācijai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas kārtība.

Heiberga skaidro, ka tiks izveidots konkrēts koordinācijas mehānisms jeb štābs, kuru koordinēs VM, tajā iekļaujot VM padotības iestāžu, klīniskās universitātes slimnīcu, Aizsardzības ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonas. Štāba kompetencē būs pieprasījumu apkopošana, pavēstu izsniegšana.

Plānots, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS), Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un septiņas reģionālās slimnīcas nodrošinās apmācības cilvēkiem darbam Covid-19 nodaļās vai citās nodaļās, juridisku atbildību, apmaksu, kā arī individuālos aizsardzības līdzekļus.

Heiberga informē, ka pavēstes saņems privātās ārstniecības iestādēs strādājošie, kā arī ārpus nozares strādājošās ārstniecības personas.

Viņa uzsver, ka par pavēstes nepildīšanu laikā, kad ir izsludināta mobilizācija, personai draud kriminālatbildība.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē pauda, ka, viņa ieskatā, būtu nepieciešams jau sākt uzrunāt personas, kuras paredzēts mobilizēt, lai viņi un viņu pašreizējās darbavietas būtu gatavas izmaiņām. Tāpat Kariņš sacīja, ka pastāv iespēja, ka mobilizācijas rezultātā var tikt ierobežota dažādu ārstniecības iestāžu darbība, kurām, savukārt, būs nepieciešams valsts atbalsts.

Uz augšu
Back