Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) ceturtdien publiskoto dzimumu līdztiesības indeksu ES gada laikā panākusi tikai niecīgu progresu šajā jomā. Jāatzīmē, ka Latvijas rezultāts uzrāda divreiz lielāku pieaugumu nekā vidēji ES.
Dzimumu līdztiesību visā ES EIGE novērtējusi ar 68 no 100 iespējamajiem punktiem, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugums veido tikai 0,6 punktus.
"Eiropas ieguvumi dzimumu līdztiesības jomā ir nestabili. Taču Covid-19 pandēmijas dēļ rodas lieli zaudējumi. Ekonomiskās sekas sievietēm saglabājas ilgāk, savukārt ir samazinājies vīriešu paredzamais mūža ilgums. Mūsu indeksa konstatējumi var palīdzēt Eiropas līderiem pārvarēt pandēmijas dažādās sekas sievietēm un vīriešiem, kā arī mazināt nevienlīdzīgo īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi," norādījusi EIGE direktore Karlīne Šēle.
Šā gada indeksa labākie rādītāji atkal ir Zviedrijai un Dānijai, kam seko Nīderlande, kura ir pārspējusi Somiju un Franciju, ieņemot trešo vietu. Kopš pagājušā gada izdevuma vislielākie uzlabojumi ir Luksemburgā, Lietuvā un Nīderlandē. Slovēnija bija vienīgā valsts, kurā vērojams regress. Dzimumu līdztiesības rādītāji dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Tie svārstās no 83,9 punktiem Zviedrijā līdz 52,6 punktiem Grieķijā.
Latvija ar 62,1 punktu starp 27 ES dalībvalstīm ierindojas 16.vietā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas vērtējums pieaudzis par 1,3 punktiem.
Šā gada indeksā galvenā uzmanība ir pievērsta saiknei starp veselību un dzimumu līdztiesību - jomu, ko koronavīrusa pandēmija ir skārusi vairāk nekā jebkad agrāk. Piemēram, veselības aprūpes nozarē prevalē sievietes, un tādēļ viņām ir lielāks risks inficēties ar vīrusu. Veselības aprūpes darbiniekiem pandēmijas laikā ir bijis arī akūts psihiskais stress, pārstrādājoties un vērojot pacientu ciešanas un nāvi.
Vīriešiem, saslimstot ar Covid-19, bija lielāks hospitalizācijas risks nekā sievietēm. Tas ir saistīts ar viņu attieksmi pret veselību un iepriekšējām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un diabētu, kas ir izplatītākas vīriešiem.
Dzimstības rādītāji ir samazinājušies, jo īpaši valstīs, ko pandēmija skārusi visvairāk. Psiholoģiskais stress, ekonomiskā nenoteiktība un neapmaksāta aprūpes darba pieaugums sievietēm lika pāriem kavēties ar bērnu laišanu pasaulē vai vispār no tiem atteikties. Tas notika arī laikā, kad bija grūtāk piekļūt seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem.
Tā kā Covid-19 pandēmija radīja bezprecedenta problēmas kolektīvajai garīgajai labklājībai un Eiropas iedzīvotāju vispārējai veselībai, politikas veidotājiem ir ļoti svarīgi integrēt dzimumu līdztiesības apsvērumus veselības un citos atveseļošanas pasākumos, lai gūtu vislabākos rezultātus visiem.