Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka laidīs klajā savu sociālo tīklu, bet viņa jaunā kompānija “Trump Media and Technology Group” tiks kotēta biržā ar SPAC (“Īpaša mērķa iegādes uzņēmums”) palīdzību. Biznesa medijs “Forbes” atgādina, ka pirms vairāk nekā 25 gadiem Tramps jau mēģināja līdzīgā veidā sākt jaunu biznesu.
20. oktobrī Tramps paziņoja, ka viņš plāno biržā kotēt jaunu kompāniju “Trump Media and Technology Group”, kas finansējumu var gūt kā īpaša mērķa iegādes uzņēmums. Ja darījums notiks, tad Trampa kompānijai būs pieejami vairāk nekā 290 miljoni dolāru, kas ļaus radīt “Twitter” līdzīgu sociālo tīklu, kā arī sākt jaunus mediju projektus.
Investori par šo ideju ir sajūsmā – 21. oktobrī SPAC akciju vērtība pieauga par vairāk nekā 350%. Tomēr viņi, iespējams, būtu mazāk optimistiski noskaņoti, ja vien būtu atminējušies 25 gadus senus notikumus.
Vairāk nekā pirms 25 gadiem Tramps akciju tirgū kotēja citas savas kompānijas – “Trump Hotels & Casino Resorts”. Sākumā viss bija lieliski, kā to arī varēja gaidīt no Trampa projekta.
“Mums tā ir ļoti īpaša diena,” paziņoja Tramps vietējām televīzijām, bet viņa otrā sieva Mārla Meiplsa skatījās uz vīru ar sajūsmu. Investori ātri iegādājās uzņēmuma akcijas 140 miljonu dolāru vērtībā, liekot likmes ne tikai uz kompānijas nākotni, bet arī uz pašu uzņēmuma dibinātāju.
Trampam nevajadzēja daudz laika, lai pieviltu investorus, jo viņš darbojās, lai gūtu labumu sev, tādējādi kaitējot biznesam. “Trump Hotels & Casino Resorts” sāka ar vienu kazino Atlantiksitijā, bet Trampam pašam piederēja vēl divi kazino. 1996. gadā, mazāk nekā gadu pēc akciju kotēšanas Ņujorkas biržā, Trampa kompānija iegādājās no sava dibinātāja vienu no diviem kazino – “Taj Mahal”, kas bija iekūlies milzīgos parādos. Pēc darījuma nosacījumiem jaunā kazino vērtība bija 40,5 miljoni dolāru.
Darījums ļāva Trampam uzlabot savu finansiālo stāvokli, bet viņa uzņēmumam nācās saskarties ar lieliem parādiem. No šī darījuma Tramps ieguva 51 miljonu dolāru skaidrā naudā un 11 miljonus akciju veidā.
Dažus mēnešus vēlāk “Trump Hotels & Casino Resorts” paziņoja, ka ieguldīs vēl vismaz 500 miljonus dolāru Trampa trešā kazino iegādē. Tajā laikā analītiķi sprieda, ka šī projekta vērtība ir 400 miljoni dolāru, un pieļāva, ka Tramps faktiski ir “aplaupījis” savas publiskās kompānijas investorus par 100 miljoniem dolāru. Investori sajuta, ka “kaut kas īsti nav kārtībā”, tādēļ akcijas dažu dienu laikā zaudēja 37% no savas vērtības.
Tiesa gan, Trampa darījumi pašam ar sevi nebeidzās. 1998. gadā Tramps izmantoja divus kredītus, ko formāli viņam bija izsniegusi paša kompānija. Pirmajā gadījumā viņš “aizņēmās” 11 miljonus dolāru, bet otrā gadījumā – 13,5 miljonus dolāru.
“Trump Hotels & Casino Resorts” iztērēja vairāk nekā 13 miljonus ballītēm citās Trampa viesnīcās, Trampa lidmašīnu apkalpošanā, kā arī īres maksā”. Turklāt Tramps lielu naudu saņēma honorāros.
Viens no līgumiem paredzēja, ka Tramps saņems samaksu atkarībā no finanšu rādītājiem konkrētajā kazino. Ja kazino ir zaudējumi, tad Trampam tajā būtu jāiegulda nauda. Situācija tiešām nebija no tām labākajām, taču – Tramps atstāja 1,3 miljonus sev. Tā rezultātā biznesmeņa publiskajai kompānijai jau sāka trūkt līdzekļu.
Citā reizē viens no Trampa uzņēmumiem saņēma 1,3 miljonus dolāru, pamatojoties uz “līgumu par pakalpojumiem”. Tomēr dokumentā, kas tika iesniegts izvērtēšanai Vērtspapīru un biržu komisijā, tika teikts, ka šis Trampa uzņēmums “nedrīkst izsniegt jebkāda veida līdzekļus par pakalpojumiem”.
Šādu šķietami nelielu mahināciju Trampa “kontā” bija daudz. No 1995. līdz 2004. gadam Tramps honorāros, algā, īres maksā un cita veida darījumos saņēma aptuveni 50 miljonus dolāru. Tikmēr viņa uzņēmums šajā periodā cieta 647 miljonus dolāru lielus zaudējumus. 2004. gadā kompānija “Trump Hotels & Casino Resorts” paziņoja par bankrotu.
Tikmēr Tramps saglabāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu un nomainīja kompānijas nosaukumu uz “Trump Entertainment Resorts”. Tiesa gan – viņš zaudēja ģenerāldirektora amatu. Pēc jaunā līguma par kompānijas pakalpojumiem Trampam joprojām pienācās vairāk nekā divi miljoni dolāru gadā – vairāk, nekā saņēma jaunais ģenerāldirektors. Tāpat Tramps saņēma iespēju izvirzīt vairākus direktoru padomes locekļus.
Viņa 25 gadus vecā meita Ivanka Trampa padomē sāka darboties 2007. gadā, kad viņa par to saņēma 150 000 dolāru. 2007. gadā uzņēmums cieta 189 miljonu dolāru lielus zaudējumus, bet 2008. gadā – 232 miljonu. 2009. gada februārī Donalds un Ivanka Trampi pameta direktoru padomi, bet četrus gadus vēlāk uzņēmums atkal paziņoja par bankrotu.
Investori, kas uzticēja naudu Trampam, faktiski tika apmuļķoti. Tramps, savukārt, vēlāk pat lielījās par savu “darījumu ķērienu”, atsaucoties uz šo pieredzi.
“Es izmantoju [bankrotu] savās interesēs kā biznesmenis – sev, savai ģimenei. Es atvēru simtiem uzņēmumu un izmantoju tos kā instrumentus trīs, varbūt četras reizes. Sanāca lieliski, un es domāju, ka tā tam jābūt. Tas ir tas, ko es varu sniegt šai valstij,” priekšvēlēšanu kampaņas laikā 2015. gadā teica Tramps.
Pagaidām gan nav skaidrs, kāda būs Trampa loma viņa jaunajā uzņēmumā. Uzņēmuma “Trump Media & Technology Group” pārstāvis atteicās sniegt komentārus. Tiesa gan, paziņojumā presei par plāniem kotēt akcijas biržā teikts, ka bijušais ASV prezidents būšot uzņēmuma vadītājs. Investoriem gan atliek cerēt, ka Tramps būs mainījis attieksmi pret tiem cilvēkiem, kas dod viņam naudu, un viņiem nenāksies uzkāpt uz vecajiem grābekļiem.
