Taivānu apmeklē Eiropas Parlamenta delegācija (1)

Kā norādījis biroja pārstāvis Dovaids Pabiržis, delegācija pārstāv komiteju, kura izskata jautājumus, kas saistīti ar ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp arī dezinformāciju. Divi no septiņiem delegācijas locekļiem ir lietuvieši - Andrjus Kubiļus un Petrs Auštrevičs.

Vizītes laikā politiķi tiksies ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu un citām augstām amatpersonām un pārrunās Taivānas pieredzi dezinformācijas apkarošanā, mēģinājumus iejaukties Taivānas demokrātijā, mediju darbībā, kultūrā un izglītībā, kā arī Taivānas centienus stiprināt savu kibernoturību.

"Taivāna izmanto novatoriskas metodes un iesaista visu sabiedrību centienos risināt jebkāda veida iejaukšanos demokrātijā, bet vienlaikus neierobežo vārda un mediju brīvību," teikts delegācijas paziņojumā.

Taivānas Ārlietu ministrija norādījusi, ka šī ir pirmā oficiālā EP delegācija, kas apmeklē salu.

Tikmēr Ķīnas pārstāvniecība Briselē jau iepriekš paziņojusi, ka EP deputātu vizīte Taivānā "kaitēs Ķīnas vitāli svarīgākajām interesēm un Ķīnas un Eiropas Savienības (ES) attiecību veselīgai attīstībai".

ES tiecas veidot labākas attiecības ar Taivānu, savukārt Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij un mēģina izolēt to pasaules arēnā.

Īpaši kritiski Pekina vērtē Lietuvas un Taivānas attiecību padziļināšanos.

Ķīnu saniknojis Lietuvas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā atklāti lietojot vārdu "Taivāna", kamēr citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots vārds "Taibei", starptautiskajai sabiedrībai respektējot Pekinas ieturēto "Vienas Ķīnas" politiku.

Ķīna augustā paziņoja, ka atsauc uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā, pamatojot šo lēmumu ar Lietuvas nostāju attiecībā pret Taivānu, un vienlaikus pieprasīja atsaukt arī Lietuvas vēstnieku Pekinā. Lietuvas vēstniece Ķīnā Diāna Mickevičiene Lietuvā uz konsultācijām atgriezās septembra sākumā.

Lietuva daudz kritizējusi cilvēktiesību situāciju Ķīnā, bloķējusi šīs valsts investīcijas, bet maijā pavēstīja, ka izstājas no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1, kurā piedalās galvenokārt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, jo uzskata to par šķeltniecisku.