Banku analītiķi: Latvijas rūpniecību arvien vairāk ietekmē izejmateriālu trūkums

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš informē, ka izejmateriālu trūkums un izmaksu kāpums arvien vairāk kavē Latvijas rūpniecības attīstību, un ražošanas fizisko apjomu pieaugumu pēdējos mēnešos ir aizstājis straujš cenu kāpums.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada septembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide bija par 6,7% lielāka nekā pirms gada. Āboliņš norāda, ka tas ir labs rezultāts, un

rūpniecība joprojām aug straujāk nekā Latvijas ekonomika kopumā,

taču kopš aprīļa ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā ir auguši vien par 0,5%. Tikmēr ražotāju cenas kopš aprīļa ir augušas par 12%, un ražotāju cenu gada inflācija Latvijā jau pārsniedz 2008.gada augstāko līmeni.

Latvijas ražotāju aptaujas liecina, ka pieprasījums joprojām ir ļoti spēcīgs, un ar esošajiem pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits šī gada pēdējā ceturksnī ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 4,5 mēneši, ierasto trīs vai 3,5 mēnešu vietā. Taču ražošanas pieaugumu kavē izejmateriālu un darbinieku trūkums, ko, iespējams, ir ietekmējis arī Covid-19 saslimstības pieaugumus strādājošo vidū, skaidro Āboliņš.

Arī septembrī ražošanas apjomu pieaugums salīdzinājumā ar pērno gadu bija vērojams gandrīz visās rūpniecības nozarēs, taču kopš pavasara pieauguma tempi ir ievērojami sarukuši Latvijas rūpniecības trīs lielākajās nozarēs, norāda Āboliņš.

Pārtikas ražošana septembrī salīdzinājumā ar pērno gadu ir augusi vien par 0,2%, koka izstrādājumu ražošana - par 1,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana - par 3,7%. Tomēr citās nozarēs turpinās strauja izaugsme. Piemēram, ķīmisko izstrādājumu ražošana septembrī ir augusi par 39,2%, auto un to detaļu - par 28,8%, dažādu mehānismu un iekārtu - par 33,3%, elektrisko iekārtu - par 9%, kā arī mēbeļu - par 29,6%.

"Vienlaikus negatīvs šoks ražotājiem šobrīd noteikti ir pēdējo mēnešu straujais energoresursu cenu kāpums,

kas radīs vēl lielāku spiedienu uz inflāciju un bremzēs ekonomikas kopējo izaugsmi," norāda Āboliņš.

Jau šobrīd finanšu tirgos ir vērojams straujš minerālmēslu cenu kāpums, kas sadārdzināšot citu nozaru produkciju, piemēram, radot vēl lielāku spiedienu uz pārtikas cenām. "Mums svarīgs ir arī jautājums par energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz būvmateriālu ražošanu un to cenām," piebilst Āboliņš.

Septembrī nemetālisko minerālvielu, ko pārsvarā veidot būvmateriāli, ražošana Latvijā samazinājās par 4,4% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, taču nākamā gada valsts budžetā tiek plānots ļoti būtisks investīciju kāpums par aptuveni 25% salīdzinājumā ar šo gadu.

Āboliņš uzskata, ka, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Latvijas rūpniecības perspektīvas šī gada atlikušajos mēnešos un nākamā gada sākumā ir labas. Ekonomists norāda, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, un pakalpojumu pieejamība joprojām ir daļēja ierobežota, vienlaikus valdības un centrālās bankas turpina atbalstīt ekonomiku, un naudas pasaulē ir daudz.

"Pasaules tirdzniecības fiziskie apjomi un ražošanas apjomi šobrīd ir tuvu vai pat pārsniedz pirmspandēmijas līmeni,

taču pieprasījums ir ļoti liels un ražošanas pārrāvumi pērn ir samazinājuši arī krājumu līmeni daudzās jomās, un krājumus vajag atjaunot," uzsver Āboliņš.

Viņš skaidro, ka šāda kombinācija - nedabiski spēcīgs preču pieprasījums un krājumu atjaunošana vienlaicīgi - ir radījusi pašreizējās problēmas pasaules ražošanas un loģistikas ķēdēs. Piemēram, ASV rietumu krasta ostās ir izveidojušies lieli kuģu sastrēgumi, lai arī tur pārkrauto konteineru apjoms šogad ir sasniedzis jaunu rekordu.

Ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tad cenām ir jāaug, savukārt risinājums augstām cenām ir augstas cenas, jo tās samazina pieprasījumu un līdzsvaro to ar ražošanas iespējām, norāda Āboliņš. Jau šobrīd redzams, ka gan Latvijā, gan pasaulē kopumā ir liels neizpildīto pasūtījumu apjoms, taču jaunie pasūtījumi aug lēnāk nekā iepriekš.

Sagaidāms, ka nākamgad ekonomikas atbalsta pasākumi tiks pakāpeniski mazināti, globālā pieprasījumu struktūra sāks normalizēties, cenu kāpumi ierobežos pieprasījumu un noliktavu krājumu atjaunošana neturpināsies mūžīgi, prognozē Āboliņš. Tas ekonomistam liek domāt, ka, iespējams, jau nākamā gada vidū arī Latvijas rūpniecības izaugsme varētu būtiski mazināties, un apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad nepārsniegs 3-4%.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka pasaulē turpinās preču bums, ņemot vērā, ka pandēmijas ietekmē pakalpojumi joprojām nav pieejami tādā apmērā kā iepriekš un liela daļa iedzīvotāju var atļauties un vēlas tērēt vairāk. Globālais pieprasījums ir tik liels, ka piedāvājums vēl aizvien netiek līdzi, trūkst izejvielu, ražošanas komponenšu, aprīkojuma, darba roku, ražošanas un transportēšanas jaudu.

Viņa atzīsts, ka šie izaicinājumi tiek pamazām risināti, bet tas notiek lēni, ņemot vērā, cik ļoti sarežģītas un bieži vien garas ir globālās piegāžu ķēdes. Ātrāku progresu joprojām kavējot arī dažādi ar pandēmiju saistīti apstākļi.

"Tādēļ dzīvojam situācijā, kad par to, kas trūkst, jāmaksā vairāk. Cenas ir ievērojami augstākas nekā pirms pandēmijas un dažos gadījumos pat turpina augt. Augušas gan kokmateriālu, gan metālu, gan arī enerģijas cenas," skaidro Buceniece, gan piebilstot, ka cenas ir nedaudz atkāpušās no saviem rekordlielajiem augstumiem.

Viņa informē, ka pēc pasaulē lielākās konteineru kuģu pārvadājumu kompānijas "Maersk" aplēsēm saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs, tai skaitā transportēšanā un loģistikā, varētu turpināties vismaz līdz nākamā gada pirmajam ceturksnim.

Esot sagaidāms, ka ap pavasari sāks kļūt vieglāk, tomēr jārēķinās, ka būtiski uzlabojumi prasīs laiku.

Apstrādes rūpniecība šobrīd ir otrā lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā, jo tā veido vairāk nekā desmito daļu no Latvijas tautsaimniecības, norāda Buceniece. Šī ir arī nozare, kura ļoti ātri atguvās no pirmā pandēmijas šoka, un kopš tā laika tai esot klājies diezgan labi, un, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, tā palīdzējusi balstīt ekonomikas izaugsmi.

Spītējot straujajam izmaksu kāpumam, nozares pelnītspēja jeb peļņa uz katru apgrozīto eiro otrajā ceturksnī tuvojās 10% un bija augstākā datu apkopošanas vēsturē kopš 2010.gada, uzsver Buceniece. Tātad ražotāji vismaz gada pirmajā pusē spējuši lielākoties pārnest izmaksas uz savas produkcijas pircējiem un būt ieguvēji šajā sarežģītajā situācijā.

Salīdzinot Latvijas ražotāju sniegumu ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ražošanas apjomu kāpums gada pirmajos astoņos mēnešos gan bijis lēnāks nekā ES vidēji. Vislabāko sniegumu demonstrē Beļģija, Itālija, Lietuva, Slovākija un Polija.

"To, iespējams, var skaidrot ar nozares struktūras atšķirībām, laicīgi veiktām investīcijām vai arī veiksmi, kas palīdzējusi citām valstīm vēl labāk tikt galā ar izaicinājumiem un spēt reaģēt uz pieprasījuma kāpumu," pauž Buceniece.

Viņa akcentē, ka Latvijas ražotāju noskaņojums par nākotnes attīstību, kas tiek mērīts CSP un Eiropas Komisijas aptaujās, joprojām ir diezgan optimistisks, tomēr pēdējo mēnešu lakā tas vairs neuzlabojas.

Buceniece skaidro, ka Latvijā galvenais faktors, kas arvien vairāk ierobežo ražošanu, ir darbaspēka trūkums. Oktobrī gandrīz 30% uzņēmumu bija grūtības atrast piemērotus darbiniekus.

Nepietiekams preču un pakalpojumu pieprasījums esot atkāpies uz otro vietu, bet uz materiālu un aprīkojuma trūkumu norāda piektā daļa uzņēmumu. Tas ir mazāk nekā, piemēram, pārējās Baltijas valstīs vai Vācijā.

"Lai gan šķēršļu netrūkst, gaidāms, ka apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi tuvākajos mēnešos vēl turpinās augt," prognozē Buceniece.

Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka ražošanas pieaugums šogad ir ļoti cienījams, jo septembrī apstrādes rūpniecība radīja par 6,7% lielāku preču apjomu nekā pirms gada, par 8,6% pirmajos trīs ceturkšņos kopumā, bet apgrozījums gada griezumā ir audzis par 29,5%. Arī ražotāju cenu inflācija ir ļoti liela un turpina kāpt, septembrī apstrādes rūpniecībā tā sasniedza 19,8%.

Viņš akcentē, ka "vidējais skaitlis ir ļoti pelēks un neizteiksmīgs" uz atsevišķās nozarēs notiekošā fona. Lai arī ASV zāģmateriālu cenu indekss ir būtiski samazinājies, Latvijas kokapstrādātāju cenas gada griezumā, pēc Strautiņa teiktā, aug arvien fantastiskāk - septembrī šie produkti bija par 57,2% dārgāki nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumam, janvārī koksnes produktu ražotāju cenu inflācija bija 7,7%.

Ekonomists norāda, ka tas notiek nevis ar mazu nišas produktu, bet ar apstrādes rūpniecības lielāko nozari, kas ik mēnesi rada simtos miljonu mērāmu eksporta apgrozījumu, un cenu kritumam var būt ietekme uz ekonomiku, kas izpaudīsies neatkarīgi no tā, "vai visi iesaistītie un ietekmētie apzinās realitāti vai ļaujas mirkļa baudai".

Viņš arī uzsver, ka kokapstrādes pieaugums ir vairāk nomināls nekā reāls. "Tomēr patēriņa cenu inflācija Latvijā, par laimi, ir nevis 60%, bet ap 6%, tāpēc "nominālais" apgrozījums pārvēršas ļoti reālā mežu un zāģētavu īpašnieku, kā arī viņu nodarbināto cilvēku pirktspējā," skaidro Strautiņš.

Viņaprāt, cenu korekcija nākotnē var ietekmēt patēriņu, jo īpaši Vidzemē, Kurzemes vidienē un Zemgales austrumu pusē, kur meža nozare dominē ekonomikā. Naudas ieplūde šajos reģionos var mazināties, un to izjutīs arī citas nozares.

Tomēr Strautiņš piebilst, ka koksnes eksporta ienākumi bagātīgi pilda Latvijas iedzīvotāju naudas makus - nozares naudas aprites cikls ir samērā noslēgts valsts robežās, apmēram 80% no eksporta rēķiniem paliek Latvijas iedzīvotāju kabatās.

Cenu dinamika citās nozarēs, pēc Strautiņa paustā, ir ļoti atšķirīga. Piemēram, pārtikas pārstrādes ražotāju cenas septembrī bija tikai par 4,4% lielākas nekā pirms gada. Trešajā lielākajā apakšnozarē metālapstrādē septembrī produkti bija par 3,7% dārgāki nekā pirms gada. Savukārt mašīnbūves nozarēs ražotāju cenu gada inflācija septembrī bija starp nulli un 20%.

Strautiņš vērš uzmanību, ka cenu svārstībām ir ļoti liela tūlītēja ietekme, taču ilgākā laikā svarīgākās ir reālās ražošanas izmaiņas. Ekonomists uzskata, ka arī šajā ziņā ražošanas dinamika atsevišķās nozarēs liek nobālēt nebūt ne sliktajiem kopējiem skaitļiem. Nozares pārstrukturēšanās notiekot patiešām iespaidīgā tempā - trīs lielākajās nozarēs gada pieaugums septembrī bija 0,2-3,7%, turpretim ķīmijā 39,2%, bet divās mašīnbūves nozarēs un mēbeļu ražošanā ap 30%.

"Šādi turpinot, var nonākt pie pavisam citas, ļoti "eiropeiskas" rūpniecības struktūras dažu gadu laikā. Tad vairs nebūs tik ļoti jāuztraucas par atsevišķu produktu cenu svārstībām un to ietekmi uz ekonomiku," rezumē Strautiņš.