Reirs: Covid-19 krīzes sekas ekonomikai būtu daudz smagākas bez valsts sniegtā atbalsta

Finanšu ministrs Jānis Reirs FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Strādājošajiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes sekas ekonomikai būtu daudz smagākas bez valsts sniegtā atbalsta, piektdien Saeimas Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Deputāts Ralfs Nemiro ("Neatkarīgie") finanšu ministram uzdeva jautājumu, kāpēc valsts budžets tiek veidots, balstoties uz "milzīgu aizņemtās naudas apjomu, kas būs jāatdod nākamajām paaudzēm".

Reirs atbildēja, ka alternatīva būtu palīdzības nesniegšana un sociālā budžeta iztukšošana, palielinoties bezdarbnieku skaitam un bankrotējot daudziem uzņēmumiem.

"Krīzes sekas būtu daudz smagākas, ja tiktu pieļauts masu bezdarbs un uzņēmēju bankroti," teica finanšu ministrs.

Reirs skaidroja, ka pateicoties valsts sniegtajam atbalstam, vairāk nekā 60 000 strādājošo nekļuva par bezdarbniekiem un tika atbalstīti vairāk nekā 40 000 uzņēmumi.

Finanšu ministrs informēja, ka līdz šā gada 10.oktobrim apstiprinātais Covid-19 atbalsts tautsaimniecībai 2021.gadam ir 3,25 miljardi eiro jeb 10,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un no tā faktiski tika izsniegti jau 1,77 miljardi eiro. Lielākais atbalsts līdz šim brīdim tika izlietots grantiem apgrozāmajiem līdzekļiem (501 miljons eiro), veselības nozarei (315 miljoni eiro), vienreizējiem pabalstiem ģimenēm par bērniem (188 miljoni eiro), dīkstāves pabalstiem (136 miljoni eiro) un vienreizējiem pabalstiem senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti (110 miljoni eiro).

Savukārt nākamgad atbalstam investīciju un grantu veidā ir iezīmēti 0,5 miljardi eiro.

"Latvija ir starp piecām Eiropas Savienības (ES) dāsnākajām atbalstu sniegušajām valstīm," teica Reirs, norādot, ka jau kopš krīzes sākuma atbalsta pasākumi tika virzīti lai atbalstītu strādājošos un Covid-19 krīzes skartos uzņēmumus, kā arī vērsti uz nākotni, lai veicinātu eksportu, konkurētspēju un jaunu eksporta tirgu apgūšanu.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) komisijas deputātus informēja, ka gadījumā, ja atbalsta pasākumi netiktu sniegti, bezdarbnieku skaits šogad būtu sasniedzis 157 000 nevis 54 000, kā tas ir patlaban.

Vitenbergs informēja, ka kopumā Ekonomikas ministrija izstrādāja 16 atbalsta mehānismus ar kopējo atbalsta summu 937,775 miljoni eiro un šo atbalstu saņēma 165 715 nodokļu maksātāji.

Tāpat Vitenbergs uzsvēra, ka arī šajā krīzes vilnī un stingrāko ierobežojumu periodā atbalsts tiek sniegts, piemēram, algu subsīdijām ir iezīmēti 64 miljoni eiro, bet apgrozāmo līdzekļu grantiem - 240 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrs informēja, ka panākta vienošanās arī par atbalsta sniegšanu tirdzniecības centriem, kultūras iestādēm un sporta centriem, šim mērķim paredzot 50 miljonus eiro. Vitenbergs prognozēja, ka par šiem atbalsta pasākumiem valdība lems nākamajā nedēļā.

Uz deputāta Valērija Agešina (S) jautājumu, vai Reirs atzīst, ka savlaicīga cilvēku nevakcinēšana ir izraisījusi nepieciešamību ieviest ierobežojumus un daudzu uzņēmumu bankrotus, Reirs atbildēja, ka bankroti skar visu pasauli un, piemēram, tūrisma samazināšanās neesot saistīta ar vakcīnu pieejamību un vakcinēšanās ātrumu.

Savukārt par uzņēmumu bankrotiem ēdināšanas nozarē Reirs norādīja, ka ēdināšanas nozare bijusi viena no lielākajiem atbalsta saņēmējiem. "Tie, kas spēja pārkvalificēties, vai atrast jaunus veidus kā sniegt savus pakalpojumus, apgrozījumu pat ir audzējuši," teica Reirs.

Arī Vitenbergs norādīja, ka Latvijā izmantota virkne atbalsta rīku, kādi citām valstīm nemaz nav bijuši. Tāpat Vitenbergs atzina, ka pašlaik Latvijā ierobežojumi ir smagāki nekā citās valstīs, jo nav panākta pietiekama vakcinācijas aptvere. "Tiklīdz vakcinēšanās aptvere augs, ierobežojumi beigsies," teica Vitenbergs.

Uz augšu
Back