Apņēmīgi jāpastiprina sadarbība starp Eiropas Savienību (ES) un NATO, kā arī starp visām demokrātiskajām valstīm, lai valstis katra vienatnē nestātos pret mūsdienu hibrīddraudiem, šādu nostāju intervijā aģentūrai LETA pauda Eiropas Hibrīddraudu apkarošanas izcilības centra direktora vietnieks stratēģijas un aizsardzības jautājumos Jozefs Šrēfls.
"Mums jāmācās vienam no otra pieredzes. Visām demokrātiskajām sabiedrībām ir jāgūst labums no gūtajām mācībām un atziņām hibrīddraudu neitralizēšanā. Ne tikai ES un NATO valstīm, bet arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Dienvidkorejai, Japānai, Indijai un citām. Mums ir vairāk jāsadarbojas, taču pats svarīgākais ir vienam attiekties ar empātiju un solidaritāti pret citām demokrātiskām sabiedrībām, " uzsvēra eksperts, kura pārstāvētais izcilības centrs darbojas Helsinkos.
Uztraukumu šobrīd rada tas, ka līdz ar aizvien ciešāku savstarpēju tīklošanos biežāk notiek veiksmīgi kiberuzbrukumi, "kamēr mums pašiem izpratne kļūst aizvien vājāka". "Un ir ļoti svarīgi to apzināties," piebilda Šrēfls. Tāpat arī cīņa pret dezinformācijas kampaņām - eiropiešiem pret šādiem draudiem būtu jācīnās kopā. "Viena nācija nav pietiekami stipra. Pat lielās valstis, kā Vācija, Francija vai Lielbritānija. Mēs nevaram cīnīties pret šādiem uzbrukumiem vienatnē. Un tas ir ļoti, ļoti svarīgi," uzsvēra eksperts.
"Piemēram, Eiropas Hibrīddraudu apkarošanas izcilības centrs Helsinkos - mēs esam pirmā un vienīgā NATO un ES kopā izveidotā struktūra. Kāpēc tā ir? Nevarēšu atbildēt. Taču ir pavisam skaidrs, ka mums ir vajadzīga daudz, daudz plašāka sadarbība starp NATO un ES," uzsvēra Šrēfls.
Viņš skaidroja, ka dezinformācijas kampaņas nav īsti hibrīddrauds kā tāds. Tomēr tad, ja tās tiek īstenotas kopā ar citām hibrīdkara darbībām, tās kļūst par hibrīdkara kampaņas sastāvdaļu.
"Piemēram, ja šāda kampaņa tiek īstenota kopā ar bēgļu izmantošanu valsts destabilizēšanai vai kopā ar terora aktiem, vai visas trīs šādas lietas kopā. Pret dezinformācijas kampaņām jūs varat cīnīties caur medijiem, ar likuma spēku u.tml., bet tad, ja tā ir hibrīdkampaņas sastāvdaļa, jums pret to jācīnās citādāk," sacīja Šrēfls. "Ja vēlaties cīnīties pret pilnu hibrīdkampaņu, tad ir nepieciešama visas valdības, visas sabiedrības iesaiste. Jautājums ir par to, kā šādu iesaisti panākt. Jo visas valdības iesaiste ir relatīvi vienkārša, taču tā tas nebūt nav ar visas sabiedrības iesaisti. Tomēr tikai valdības iesaistes pieeja vien, ko redzējām, piemēram, cīņā pret kiberkampaņām, vairs nav pietiekama."
Eksperts norādīja, ka arī dezinformācijas kampaņu jautājumā mums jāmācās vienam no otra pieredzes: "Patlaban piedzīvojam uzbrukumu mūsu Rietumu demokrātijām, Rietumu sistēmai, atvērtai un liberālai sabiedrībai. Un ne tikai no Krievijas, bet arī Ķīnas, Irānas, Ziemeļkorejas un citiem avotiem."
Runājot par Baltkrievijas rīcību uz robežas ar Latviju, Lietuvu un Poliju, Šrēfls norādīja, ka šis zināmā mērā ir nozīmīgs fakts hibrīddraudu apkarošanas politikā: "Iepriekš bija pagrūti par šo bēgļu jautājumu runāt kā par hibrīdieroci, jo aiz tā stāvēja tikai Turcija. Tagad, kad ar to nodarbojas arī Baltkrievija, par šādu problēmu ir iespējams runāt plašāk. Turklāt Baltkrievija nav ne NATO, ne ES dalībvalsts."
Arī bēgļu jautājumā eksperts norāda uz iespējām mācīties vienam no otra pieredzes. "2015.gadā mēs pieredzējām milzīgu bēgļu vilni. Piemēram, bija mirklis, kad pie Austrijas robežām ar Balkānu valstīm bija sapulcējušies 120 000 bēgļu. Arī mēs nebijām gatavi, un tā bija katastrofa. Bet situācija būtībā bija līdzīga - Turcija izmantoja bēgļus kā ieroci pret ES. Tādējādi problēma nebija ne Austrija, ne Balkānu valstis, lielākā problēma bija Grieķija. Un mums visiem bija jāpalīdz Grieķijai atrisināt šo problēmu. Un mums bija vajadzīga visas ES iesaiste un vairāk nekā gads, lai šo problēmu daudzmaz atrisinātu," viņš sacīja.
"Tagad kaut kas līdzīgs atkārtojas uz Polijas un Baltijas valstu robežām ar Baltkrieviju. Ne tādos apmēros, tomēr jūs tik un tā varat mācīties no Centrāleiropas valstīm šādas problēmas risināt. Ne tikai uz robežas, bet arī valstīs, no kurām šie bēgļi ierodas. Varbūt jums jāvienojas ar bēgļu izcelsmes valstu kaimiņvalstīm, kā izdarījām mēs. Eiropas valstīs zināma pieredze šādu jautājumu risināšanai ir. Kaut ne pilnīgai atrisināšanai, tomēr tik un tā tas spēj palīdzēt," norādīja Šrēfls.
Tāpat viņš minēja atsevišķu valstu unikālo pieredzi vai izpratni. Piemēram, Portugāli, kura, patiecoties savai kolonijai Makao, ir vairākus gadsimtus sadarbojusies ar ķīniešiem.
"Varbūt Portugāle šobrīd Eiropā ir vienīgā, kas patiešām spēj izprast ķīniešu domāšanas veidu. Savukārt jūsu stiprā puse varētu būt krievu mentalitātes izpratne. Tāpēc starptautiska sadarbība un intelektuāla mijiedarbība visas Eiropas mērogā ir tik būtiska," norādīja eksperts.
