Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpilī atrodas 56 personas

Atsaucoties uz Valsts robežsardzes sniegto informāciju, pašvaldībā skaidro, ka izmitināšanas centrā lielākoties izvietoti Irākas pilsoņi, kas aizturēti, nelikumīgi šķērsojot Latvijas-Baltkrievijas robežu.

Humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana kopš augusta sākuma nav tikusi liegta 62 personām. Arī pagājušajā nedēļā centrā uzņemti Irākas pilsoņi, tēvs ar diviem bērniem, jaunākajiem no kuriem bija trīs gadi. Atbalsts tiek sniegts arī cilvēkiem, kuriem nepieciešama ārstu palīdzība.

"Robežas šķērsošanas mēģinājumi tiek novērsti vēl brīdī, kad personas atrodas Baltkrievijas teritorijā. Tāpēc gadījumi, kad pārkāpēji būtu nonākuši jau Daugavpilī, Krāslavā vai citās reģiona apdzīvotajās vietās, netika konstatēti," uzsver robežsardze un pašvaldība.

Valsts robežsardze, novēršot nelegālās robežas šķērsošanas gadījumus, pirms personu atgriešanas Baltkrievijas teritorijā sistemātiski sniedz tām humanitāru atbalstu - nodrošina ar ūdeni un pārtiku, higiēnas precēm un apģērbu. Tas notiek sadarbībā gan ar Latvijas Sarkano Krustu, gan ar atsevišķām personām. Arī paši robežsargi, redzot situāciju, ir ziedojuši silto apģērbu, segas un ziemas apavus.

Jau ziņots, ka Valsts robežsardzes amatpersonas svētdien novērsušas 21 cilvēka mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas valsts robežu. Kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 2156 cilvēki.

Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto nav.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 62 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 414 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Ārkārtējā situācija ir izsludināta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī. Valdība iepriekš vasarā bija lēmusi to izsludināt no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tika nolemts to pagarināt līdz 10.februārim.

Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.