Armēnijā daudzu par pazemojošu kapitulāciju uzskatītā Kalnu Karabahas pamiera pirmajā gadadienā pirmdien galvaspilsētas Erevānas ielās izgāja tūkstošiem protestētāju, pieprasot premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos.
Armēnijā tūkstošiem protestētāju pieprasa premjera demisiju (1)
Eksprezidenta Roberta Kočerjana opozīcijas alianses rīkotās demonstrācijas dalībnieki solīja protesta kustību izvērst visā valstī.
"Mēs šodien pasludinām sākumu valsts mēroga opozīcijas kustībai," uzrunājot protestētājus, sacīja opozīcijas partijas "Dašnakcutjun" līderis Išhans Sagateljans. "Mūsu kustības mērķis ir apturēt mūsu valsts iznīcināšanu."
Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās jūnijā uzvarēja Pašinjana partija "Pilsoniskais līgums".
Pēdējā laikā Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pauduši gatavību sarunām par galīgo miera līgumu.
Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.