Foto ⟩ Ārlietu ministrijas namam pabeigta jauna fasādes apgaismojuma sistēma

FOTO: Ārlietu ministrija

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā Ārlietu ministrijas ēkai tapusi jauna fasādes apgaismojuma sistēma, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Apgaismojuma sistēma izveidota, izmantojot energoefektīvus risinājumus, un dos iespēju par godu nozīmīgiem notikumiem izgaismot fasādi ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsās.

Jauno gaismas sistēmas izbūvi veicis SIA "Smart Energy", tās būvniecības ieceres autors un autoruzraugs ir SIA "Livland Group".

Vienlaikus ar fasādes izgaismošanas projektu ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 3 notiek vēsturisko pirmā stāva oriģinālo ozolkoka logu atjaunošana. Darbus veic AS "Būvuzņēmums restaurators", ievērojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes, saglabājot neoklasicisma stila ēkas autentiskumu. Darbus plānots pabeigt nākamā gada sākumā.

Turpinās arī vēsturiskās ēkas apkures un dzesēšanas sistēmas elementu (fancoilu) nomaiņa pret mūsdienīgiem un energoefektīviem risinājumiem, kas palīdzēs nodrošināt ēkas ilgmūžību un ilgtermiņā ietaupīt izmaksas. Šos darbus veic būvuzņēmējs SIA "Augstceltne".

Kopumā ēkas funkcionalitātes uzlabošanai šobrīd tiek ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro, kas tiek finansēti no VNĪ kapitālieguldījumiem un ēkas uzkrājumiem.

Ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 3, Rīgā, celta pēc 1912.gadā saskaņota arhitekta Augusta Vites projekta kā Hipotēku bankas ēka ar dzīvokļiem, un tā nodota ekspluatācijā 1914.gadā.

1919.gada nogalē ēka uz ilgiem gadiem kļuva par "galveno" Rīgas namu: šeit atradās Ministru kabinets, Ārlietu ministrija, Valsts kanceleja un neilgu laiku arī Iekšlietu ministrija. Namā dzīvoja Kārlis Ulmanis, Zigfrīda Annas Meierovica ģimene, Vilhelms Munters un citi valsts darbinieki. No 20.gadsimta četrdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem namā bija izvietota Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja, bet 1990.gadā šajā namā ievācās Rīgas dome.

Ēka ir VNĪ īpašumā kopš 2007.gada, un kopš tā laika tā tiek izmantota valsts pārvaldes vajadzībām kā Latvijas Ārlietu ministrijas administratīvā ēka.

Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojuma un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskā centra teritorijā un ir tā daļa.

Pērn VNĪ vadībā pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Patlaban VNĪ vadībā turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Uz augšu
Back