Nesen ekspluatācijā pieņemtā Latvijas Okupācijas muzeja piebūves "Nākotnes nams" fasāde atbilstoši sākotnējā ēkas pārbūves projekta autora Gunāra Birkerta iecerei veidota no neapstrādāta granīta, kas lietus laikā var mainīt krāsu, pavēstīja Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta autore, SIA "5. iela" galvenā arhitekte Ija Rudzīte.
Birkerta ideja: melnā pagātne, kam piekabinās baltu nākotni. Kāds vēl izdomāja blakus pielikt sarkano atmiņu tautiskos rakstos. Melnā pagātne ar laiku iegūst malahīta patīnu, bet baltā nākotne salīst un kļūst pelēka. Nemainās tikai tautiskās sarkanās atmiņas. LV XXI gs. pic.twitter.com/WwdZk0fFXO
— Klāvs Sedlenieks (@klavsse) November 8, 2021
Iepriekš cilvēki sociālajos tīklos dalījušies ar novērojumiem, ka Latvijas Okupācijas muzeja piebūvētajam "Nākotnes namam" lietainā un mitrā laikā daļa no jaunās celtnes sienas ir slapja.
Rudzīte skaidro, ka tieši tajā sienas daļā, kur sociālajos tīklos publicētajā fotogrāfija ir tumšāks - salijis, ir vislielākā siltumizolācijas kārta fasādes mūra sienai. Fasāde ir projektēta un realizēta kā vēdināma fasāde, līdz ar to aukstuma tilti nav iespējami un nedraud. Starp fasādes izolāciju un granīta plāksnēm ir vēdināma gaisa šķirkārta.
Tāpat Rudzīte aicina atsevišķus būvspeciālistus neizteikt nepārdomātus komentārus par iespējamiem aukstuma tiltiem, bet gan pirms tam iepazīties ar objektu vai pašu projektu.
Arhitekte skaidro, ka projekta laikā, izvēloties fasādes apšuvuma materiālu, tika meklēts materiāls, kas tika izmantots Brīvības piemineklim. Īpašs akcents tika likts uz gaišo "balto" toni. Izvēlētās Somijas granīta plāksnes tika īpaši sausi zāģētas, palika apzināti neapstrādātas, lai radītu gaišo - "balto" toni.
"Jebkurš granīts, ja tam veic apstrādi pret nokrišņiem, paliek tumšāks un "baltais" tonis paliek jau par pelēku toni. Savukārt jebkurš neapstrādāts granīts uzņem nokrišņus, maina krāsu un pēc tam izžūst, pieņemot tā sākotnējo nokrāsu. Tāda bija Birkerta iecere, kas tika īstenota," uzsver Rudzīte.
Jau ziņots, ka Latvijas Okupācijas muzejs tika nodots ekspluatācijā šī gada augustā.
Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā ieguldīti 10 434 869 eiro - Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro.
Būvdarbus veica SIA "Skonto būve" saskaņā ar arhitektu biroja SIA "5. iela" izstrādāto projektu. Memoriāla "Vēstures taktīla" mākslinieciskās idejas autori ir Kristaps Ģelzis, Ilze Miķelsone un Voldemārs Johansons - SIA "Taktila", kuru metu 2007.gadā par labāko atzina starptautiska žūrija.
Darbi pie Strēlnieku laukuma atjaunošanas pabeigšanas šogad vēl turpināsies. Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa - pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzņēmās iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā atjaunot pusi laukuma, ko plānots paveikt šā gada vēlā rudenī, otras laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā.
