T, 17.08.2022.

VNĪ līgumus par valsts robežas izbūvi varētu noslēgt vien 2022.gada sākumā

TVNET/LETA
VNĪ līgumus par valsts robežas izbūvi varētu noslēgt vien 2022.gada sākumā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs Foto: Edijs Pālens/LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz 2021.gada nogalei plāno veikt Austrumu robežas izbūves tehniskās specifikācijas izstrādi un sākt sarunas ar iespējamiem pretendentiem, lai jau 2022.gada sākumā varētu noslēgt līgumus par projektēšanas un būvniecības darbu veikšanu posmos, paredzot darbu secību sākt ar augstākās gatavības posmiem, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš uzsver, ka VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai valdības lēmumi ir saistoši un, ņemot vērā, ka VNĪ resursi ir piesaistīti šobrīd īstenošanā esošajiem projektiem, tostarp augstas gatavības projektiem, iesaiste tik novēlotā ieceres realizācijas posmā kapitālsabiedrībai prasa gan resursu, gan darbības procesu pārstrukturēšanu apjomīgā sadarbības projekta īstenošanai.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 136 kilometru garumā. Projekts tiks finansēts no valsts budžeta, un tā kopējais finansējums ir indikatīvi 28 miljoni eiro.

Saskaņā ar Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, VNĪ vadīs, īstenos un uzraudzīs visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īstenos būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēgs iepirkuma līgumus.

Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir jāveic zemes īpašnieku informēšana un, sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži", jāveic zemes attīrīšanu no apauguma un koku ciršanu, lai būvdarbi noritētu atbilstoši plānotajam. Projekta pārraudzību un koordināciju veiks Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuru vadīs Iekšlietu ministrija ministres vadībā.

Griškevičs uzsver, ka Austrumu robežas izbūves projekts būs starpinstitūciju sadarbības spējas rādītājs. Tā sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams, lai visām ar likumu noteiktajām atbildīgajām institūcijām ir rīcības plāns augstākajā gatavības pakāpē un iespējami īsā laikā tiek veikti visi nepieciešamie saskaņojumi.

Griškevičs norāda, ka VNĪ ir jau sākuši nepieciešamos priekšdarbus un izpēti, lai nodrošinātu būvniecības īstenošanu. Projekta ātrākai īstenošanai VNĪ iecerējusi vairāku posmu īstenošanu veikt paralēli, piesaistot vairākus būvniekus.

Tas mazinās tik novēlotā fāzē uzsāktā projekta īstenošanas riskus, uzskata Griškevičs.

Līdz šim VNĪ ir izskatījusi tai nodoto 2018.gadā AS "Ceļuprojekts" izstrādāto būvprojektu, secinot, ka tas ir nepilnīgs un nesatur informāciju par visiem 387 robežzīmju posmiem, jo kopš 2018.gada mainījusies faktiskā situācija dabā, tādējādi risinājumi vairs nav aktuāli un papildus ir nepieciešams sākt fiziskos apsekojumus dabā.

Patlaban notiek tikšanās ar iesaistītajām institūcijām - Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts vides dienestu, Zemkopības ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts robežsardzi, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Būvniecības valsts kontroles biroju un citām.

VNĪ ir izpētījusi arī Lietuvas risinājumus un strādā pie iespējamā pretendentu loka izveides iepirkumā. Darbu pie projekta īstenošanas jau ir sākusi VNĪ ekspertu komanda - projektu vadības nodaļas vadītājs, būvuzraudzības nodaļas vadītājs, būvuzraugs, sertificēts tāmētājs, iepirkumu speciālists, jurists, pēc nepieciešamības tiek piesaistītas citas uzņēmuma kompetences.

Projekta būvniecības fāzē komandu nepieciešamajā apjomā plānots papildināt ar vēl sešiem ekspertiem.

Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 18,5 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2023.gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.

Pērn VNĪ vadībā pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Patlaban VNĪ vadībā turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 193 miljoni eiro.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu