Bulgārijas prezidents Rumens Radevs svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ievēlēts uz otro termiņu valsts galvas amatā, liecina oficiālie rezultāti.
Radevs ieguvis 66,7% balsu, bet viņa sāncensis Sofijas Universitātes rektors Anastass Gerdžikovs - 31,8% balsu, pēc 99% balsu saskaitīšanas pirmdien paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija.
14.novembrī notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā bija 23 kandidāti, Radevs ieguva 49,4% balsu, bet Gerdžikovs - 22,8% balsu.
Radeva pirmais termiņš prezidenta amatā beigsies 2022.gada janvārī, bet tagad viņš paliks amatā vēl piecus gadus.
Gan bijušais gaisa spēku pavēlnieks Radevs, gan Gerdžikovs, kas abi ir 58 gadus veci, bija neatkarīgie kandidāti. Taču Radevu atbalsta Sociālistu partija un tās sabiedrotie, 14.novembrī parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusī pretkorupcijas partija "Mēs turpinām pārmaiņas" un populistiskā partija "Ir tāda tauta", savukārt atbalstu Gerdžikovam izteikusi bijušā premjerministrs Boiko Borisova centriski labējā partija GERB un viņam labvēlīgi noskaņota ir arī turku minoritātes partija "Kustība par tiesībām un brīvībām".
Radevs ir pazīstams kā bijušā ilggadējā premjera Borisova kritiķis. Borisova valdība bija iesaistīta virknē korupcijas skandālu, un šogad Radevs piedalījās protesta demonstrācijā pret Borisova ministru kabinetu, saucot: "Nost ar mafiju!"
Pagājušajā nedēļā Radevs izraisīja diplomātisko skandālu, prezidenta amata kandidātu debatēs paziņojot, ka "Krima pašlaik atrodas Krievijā". Radevs teica, ka Rietumu noteiktās sankcijas Krievijai saistībā ar tās agresiju Ukrainā un Krimas aneksiju nesniedz gaidītos rezultātus un ka "ir ļoti svarīgi ārpolitikā būt pragmatiskiem". Protestējot pret šiem izteikumiem, Ukraina atsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Bulgārijā.
Prezidentam Bulgārijā ir galvenokārt ceremoniāla loma. Valsts galvas amata termiņš ir pieci gadi.
Vēlētāju aktivitāte prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā bija mazāk nekā 40%. Tas ir vēl mazāk nekā pirmajā kārtā.