Maģiskā svētku laika skaistākā rota: kā izvēlēties un rūpēties par Ziemassvētku eglīti

FOTO: Publicitātes foto

Gada beigas gandrīz vai ar roku aizsniedzamas, un tas nozīmē, ka jau pavisam drīz posīsim mājas svētku rotā, kur galvenā loma būs eglītei. Dabisku vai mākslīgu, grieztu vai podiņā? Un kad eglīti nest mājās, lai tā svētkus sagaidītu svaiga un koša?

Kad pirkt eglīti?

Ziemassvētku eglītes tirdzniecībā parasti ir pieejamas jau no novembra sākuma. Neviens nevar liegt svētku gaidīšanas prieku paspilgtināt ar eglīti jau uzreiz pēc valsts svētkiem, taču eglītes iegādes laiks lielā mērā atkarīgs no tā, kur kociņu plānojat uzgabāt līdz svētkiem.

“Protams, pērkot eglīti uzreiz, tiklīdz tās parādījušās tirdzniecībā, izvēle ir visplašākā, un tās arī ar garantiju ir svaigas. Taču viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai eglīte godam sagaidītu svētkus, ir vēsums. Tāpēc, ja jums nav iespējas uzglabāt eglīti pagalmā, uz balkona vai kādā vēsā verandā, tās iegādi labāk atlikt uz vēlāku laiku,” iesaka “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste Līna Spure.

Eglītes, sevišķi grieztās, nav ilgmūžīgas – pareizi kopjot, tās izturēs 2–3 nedēļas. Vispareizāk būtu iegādāto eglīti pirms ienešanas telpās 2–3 dienas paturēt vidēji vēsā vietā, kaut kur pa vidu starp āra un istabas temperatūru, lai eglīte aklimatizējas. Ja iegādājaties eglīti podiņā ar nodomu to vēlāk izstādīt dārzā, laiks, ko egle pavada siltumā, pēc iespējas jāsamazina. Tagad sākas īstais egļu laiks, taču jārēķinās, ka šobrīd pirktās eglītes siltumā svētkus nesagaidīs.

Egle podiņā – vai patiešām iedzīvosies dārzā?

Viens no biežāk uzdotajiem pircēju jautājumiem, iegādājoties eglīti podiņā, ir – vai tā tiešām ieaugs dārzā, stāsta Spure. Eglītes var ieaugt, taču jāņem vērā virkne dažādu priekšnosacījumu un jācenšas eglīti svētku laikā neapdedzināt ar karstām lampiņām vai svecēm, jo tas samazina iespēju eglei veiksmīgi ieaugt dārzā.

Pirmkārt, jo lielāka egle, jo mazākas cerības, ka tā iedzīvosies. Egles un priedes ir niķīgas, tām nepatīk mazi podiņi, sevišķi tad, ja tās nav šajos podiņos audzētas. Kā to pārbaudīt? Uzmanīgi izceļot egli no podiņa: ja saknes ir apcirstas, tā nav audzēta podiņā; podiņā audzētai eglei būs daudz jaunu, baltu saknīšu. Stādīšanai eglīti var droši pirkt novembra beigās vai decembra sākumā, bet jāņem pēc iespējas mazāka, ne garāka par 120–140 centimetriem, un jāmeklē tāda, kas audzēta podiņā. Ja egle dzen jaunus, zaļus zariņus, no stādīšanas viedokļa par to nav jāpriecājas: ziemā eglei dabiski jāatpūšas; ja tā dzen jaunus dzinumus, tātad ir pamodusies un, ārā iznesta, salu nepārcietīs. Tad labāk novietot kociņu vēsumā un gaidīt pavasari.

Otrkārt, egle jātur vēsumā. Arī eglītei podiņā labāk patīk atrasties vēsumā. 3–4 dienas pirms svētkiem to var ienest “aklimatizācijas” telpā, svētku laikā turēt pēc iespējas vēsākā vietā, uzreiz pēc svētkiem atkal aklimatizēt vismaz pāris dienu, bet labāk ilgāk, un, negaidot pavasari, stādīt dārzā. “Egles var droši stādīt pat janvārī, ja zeme ir mīksta. Eglei patīk skāba augsne un laba drenāža. Galvenais to pēc iestādīšanas kārtīgi aplaistīt, arī ziemā, tad apsegt ar kūdru vai mulču,” iesaka Spure.

Treškārt, daudz kas atkarīgs no klimata jūsu dārzā. Pēdējā laikā arvien populārākas kļūst Dānijas jeb Normandijas egles, kurām ir tumši zaļas skujas no virspuses un gandrīz baltas no apakšas. Taču Latvija atrodas Normandijas egļu komforta robežzonā, tāpēc piejūras reģionos Normandijas egles iedzīvojas tīri labi, bet Latgalē jau krietni grūtāk. Vieglāk ir ieaudzēt sudrabegles, taču Normandijas egles ir kaprīzākas, jutīgākas pret augsnes un gaisa mitrumu, temperatūras svārstībām un skarbākām salnām. Ja dārzs atrodas ieplakā, kur bieži veidojas migla, eglei tas nepatiks, tai būs par aukstu.

Savukārt, ja egli pārdod podiņā, kam aptīts polietilēna maisiņš, tas obligāti jāņem nost! Arī tad, ja izskatās glīti. Maisiņš neļauj gaisam piekļūt egles saknēm.

Kā izvēlēties visskaistāko griezto eglīti?

Tas, cik ilgi eglīte stāvēs, ir atkarīgs no šķirnes un svaiguma, ar izmēru tam nav nekāda sakara. Parastā, klasiskā eglīte ir ļoti smaržīga, ar samērā retiem zariem un asām adatām, taču daudziem tā ir izvēle numur viens. Diemžēl dari ko darīdams, izvēlies, kā māki, – ilgāk par 2 nedēļām tā telpās neizturēs, tāpēc jāpērk tieši pirms svētkiem.

Pēdējos gados ļoti populārās Normandijas egles ļoti labi stāv, gandrīz nemaz nebirst, taču arī gandrīz nemaz nesmaržo.

To gan nevarētu teikt par krāšņo sudrabegli, taču tai piemīt ļoti specifisks aromāts, kas vai nu patīk, vai nepatīk, vienaldzīgo nav. Risinājums – ja ir dārzs, egli jau tagad, novembrī, kamēr zeme vēl mīksta, var iestādīt dārzā un uz svētkiem izrotāt.

Jebkurā gadījumā, pērkot eglīti, ieteicams pārbaudīt, vai tā nav sausa. Zariņiem jābūt elastīgiem, un skujas nedrīkst birt. Ja tā notiek, eglīti nav vērts pirkt – tā vairs nav dzīva.

Lieliska alternatīva ir mākslīgā eglīte: vienreiz ieguldot prāvāku investīciju un nopērkot patiešām skaistu eglīti, tā priecēs acis daudzus gadus ar perfektu formu, jo neviena dabiskā egle nekad nebūs pilnībā simetriska un tik nevainojami kupla kā mākslīgās. Ja gribas izjust egļu smaržu, no meža var atnest dažus zariņus un ieviest mājās īstu svētku noskaņu.

Kā uzturēt, lai ilgi zaļotu

Pats galvenais, kas jāatceras, lai eglīte ilgi saglabātos svaiga, – nevienai eglei nepatīk siltums. Telpās jāizvairās to novietot tieši pie radiatoriem, kamīna vai citiem siltuma avotiem. Otrs svarīgs noteikums – eglei vajag daudz mitruma. Dabā tās aug mežos ar mitru augsni vai purvu tuvumā, tāpēc egle cītīgi jālaista, varbūt pat katru dienu, un jāapsmidzina ar pulverizatoru. Var pat blakus nolikt gaisa mitrinātāju. Grieztām eglēm jāatjauno griezuma vieta, jo, kad tā kļūst sausa, egle vairs nevar iesūkt ūdeni: no stumbra jānogriež vēl 1–2 centimetri un jānotīra arī miza, lai eglīte labāk uzsūktu mitrumu.

“Ir pieejami dažādi mēslojumi grieztajām eglītēm, bet tā nav panaceja un nepagarinās egles mūžu 2–3 reizes, kā sola ražotāji. Arī aspirīns un citas tautas metodes neko daudz nepalīdzēs. Egles izturība atkarīga no šķirnes un tā, cik svaiga ir eglīte iegādes brīdī,” saka Spure.

Uz augšu
Back