Kristaps Krafte: Veselības aprūpē nekas nedrīkst notikt bez pacientu iesaistes

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

Visā pasaulē rodas arvien lielāks pieprasījums pēc digitāliem risinājumiem veselības aprūpē. Viens no svarīgiem katalizatoriem ir pandēmija, kas ne vienmēr ļauj pacientiem apmeklēt veselības aprūpes speciālistus. Digitāla pieeja ir svarīga ne tikai ārstēšanās, bet arī rehabilitācijas procesā. Kā mūsdienu tehnoloģijas jau šobrīd palīdz Latvijas pacientiem ar smagām saslimšanām, stāsta uzņēmuma “Vigo Health” dibinātājs Kristaps Krafte.

‘’Vigo Health’’ ir Latvijas jaunuzņēmums, kas ir radījis insulta rehabilitācijas lietotni ‘’Vigo’’. Lietotne domāta cilvēkiem, kas pārcietuši insultu. Šajā digitālās rehabilitācijas asistentā iespējams iegūt jebkuru informāciju, kas nepieciešama pacientam vai tā ģimenei, saņemt individuāli pielāgotu rehabilitāciju, kā arī sazināties ar veselības aprūpes speciālistu. Tas padara rehabilitāciju plašāk pieejamu ikvienam. Arī tiem pacientiem, kuriem ikdienā mēdz būt grūtības pārvietoties. Rehabilitācija tiek veidota balstoties uz katra pacienta situāciju. Sākotnēji pacienta dati tiek saņemti gan rakstiskā formā, gan arī īsā intervijas procesā pirms pakalpojuma personalizēšanas. Tas palīdz izprast pacienta situāciju un piemeklēt viņam aktuālāko risinājumu. Programma izstrādāta sadarbībā ar insulta pacientiem, pielāgojot tās darbību balstoties uz viņu atsauksmēm.

Personalizēta rehabilitācija mājas apstākļos

Programmatūru var pielīdzināt populārajai lietotnei “Whatsapp”, kur saraksties ar kādu un saņem atbildes. Konkrētajā gadījumā pacients komunicē ar lietotni, kas viņam uzdod uzdevumus – iekļaujot gan dažādus vingrinājumus, gan informāciju par insultu, gan citu insultu pārcietušo pieredzes stāstus. Šāda pieeja rehabilitācijai palielina iespēju palīdzību saņemt arvien lielākam pacientu skaitam, jo nav nepieciešama fizioterapeitu klātbūtne, kuri Latvijā diemžēl trūkst. Protams, šīs tiešsaistes sistēmas darbībai un pacientu progresam seko arī veselības aprūpes speciālists, kurš pacientam pieejams visa procesa laikā. Tomēr lielu darba daļu veic pacienta un tehnoloģiju mijiedarbība. Šī mijiedarbība palīdz ne tikai rehabilitācijas, bet arī pacienta emocionālās situācijas novērtēšanā. Pēc vingrinājuma pacients var novērtēt savu progresu, dalīties ar savu garastāvokļa novērtējumu, savukārt reizi nedēļā viņš saņem pašnovērtējuma skalu. Šie dati lieti noder klīniskajā pētniecībā. Tāpat datu bāzē tiek uzglabāti fiziskā progresa rezultāti – biežāk veiktie vingrinājumi, vingrinājumu izpildē pavadītais laiks u.c. Tas palīdz speciālistiem novērtēt insultu pārcietušā spējas, kā arī izvērtēt jomas, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Digitālas inovācijas – palīgs ne tikai pacientam, bet arī ārstam

Lai arī veselības aprūpes inovācijas turpina savu attīstību un efektivitātes pierādīšanu, Eiropas kontekstā kā valstis, kuras šos risinājumus ievieš visātrāk, var izcelt Vāciju un Franciju. Nosauktās valstis ir institucionalizējušas aplikāciju pieejamību. Viņi ir izveidojuši programmu, kur digitālās aplikācijas un digitālā veselība var tikt apmaksāta. Tas ir milzīgs priekšnoteikums, lai šādi palīglīdzekļi attīstītos. Fokuss veselības aprūpes sistēmā ļoti bieži ir uz naudu un uz naudas sadalīšanu, bet fokuss uz pacienta vajadzībām trūkst. Viens no veidiem kā to uzlabot, ir maksāt par pakalpojumiem, kas veicina pakalpojumu pieejamību un izmaksu efektivitāti. Tā ir visas pasaules problēma – kā, lai palīdz pacientiem ar ierobežotas naudas resursiem? Lai arī Latvijā šobrīd uzsvars tiek likts uz medicīnas personāla atalgojumu, kas ir pamatoti, visakūtākā problēma drīz būs personāla neesamība. Šādos gadījumos digitālās medicīnas risinājumi spēlē īpaši svarīgu lomu, ļaujot speciālistam ar tehnoloģiju iesaisti, palīdzēt lielākam pacientu skaitam. Tas varētu atvieglot arī pacientu plūsmu rehabilitācijas iestādēs. Zināms, ka Latvijā šajā jomā vērojamas lielas rindas, jo pie speciālistiem dodas pacienti ar dažāda līmeņa problēmām. Mājās izmantojama un ar tehnoloģiju palīdzību pārraudzīta rehabilitācija ļautu speciālistiem pievērsties īpaši smagiem pacientiem, kuriem ārstēšana iespējama tikai ārstniecības iestādē.

Ilgtermiņā plānojot veselības aprūpes nozares digitalizāciju, nepieciešams piedomāt, lai digitalizācija ir draudzīga pacientam, ārstam vai speciālistam, kā arī ietaupa izmaksas. Protams, ne mazāk svarīgi faktori ir datu aizsardzība, datu uzglabāšana un datu nodošana pētniecībai. Veselības aprūpe ir sarežģīta nozare, tāpēc uzņēmējiem un veselības aprūpes speciālistiem jādara viss iespējamais, lai sniegtu labāko atbalstu pacientiem, nodotu informāciju vieglākajā veidā un sniegtu pierādījumos balstītus un efektīvus pakalpojumus.

Vairāk par veselības aprūpes un veselības datu digitalizāciju, inovācijām medicīnas nozarē un to, kā tehnoloģijas jau šobrīd uzlabo pacientu ikdienu uzzini piektdien, 26. novembrī, tiešsaistes samitā “Health Data Summit Riga 2021: Digital Leap For Improved Patient Care ”.

Translācija bez maksas vērojama portālā TVNET.

Uzzini vairāk šeit.

CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu