Pacientu organizācijas: šobrīd veselības aprūpes sistēma ir aizsargājoša, nevis uzvaroša

Starp diviem posmiem

Kā atzīmē pacientu organizāciju pārstāvji, šobrīd veselības aprūpes sistēma ir aizsargājoša, taču tā nav uzvaroša. Tā ir vērsta uz problēmu novēršanu un peldējumu pašsaprotamā virzienā, nereti aizmirstot, ka šajā procesā galvenais ir pacients. “Šobrīd jūtams haoss pirms kārtības. Agrāk visa veselības aprūpes sistēma bija vērsta uz pakalpojumu sniegšanu un uz pakalpojumu kā tādu. Lai arī šobrīd virzāmies uz cilvēku – lai pakalpojumi būtu atbilstoši pacientiem un viņu tuviniekiem vajadzībām, mēs esam saskārušies ar situāciju, kurā iepriekšējā kārtība ir izjaukta, savukārt jaunas vēl nav. Šeit rodas haoss, jo katrs joprojām cenšas vilkt “deķīti” uz savu pusi,” skaidro Baiba Ziemele.

Viena no lielākajām problēmām veselības aprūpes sistēmā ir vienotas datu sistēmas trūkums. Pārejot no viena speciālista pie otra, pacientu dati ne vienmēr dodas viņam līdz vai arī šī atbildība gulstas uz paša pacienta pleciem. Tas īpaši apgrūtina dzīvi hronisko un reto slimību pacientiem, kuriem diagnozi dažkārt nākas pierādīt pašiem: “Viena no lietām, kas šobrīd ļoti pietrūkst ir dažādi slimību reģistri – gan onkoloģijas reģistrs, gan reto slimību reģistrs. Reģistrs nav vienkārša datu bāze, kurā ir cilvēka personas dati un slimības nosaukums. Reģistrā uzskaita visus pacienta datus – kā pacients sadzīvo ar slimību, izmaiņas laboratoriskajos izmeklējumos un citus svarīgus faktus. Šeit atkal ir stāsts par to, kā ar savām garajām slimības vēsturēm ejam pie ārsta, kam ir 15 minūtes laika konsultācijai un tik īsā laikā fiziski nav iespējams visu izlasīt, iedziļināties un sniegt pacientam kvalitatīvu atbildi. Man ir reta slimība. Katru reizi vēršoties pie ārsta ir jāsāk stāstīt no nulles. Saprotu, ka katrs ārsts nevar zināt katru reto slimību, jo tādu ir vairāk nekā 6000, taču man kā pacientam tas ir apgrūtinoši un šādas situācijas reto slimību pacientiem diemžēl jāpiedzīvo ļoti bieži, rodas dažādas domstarpības. Pagājuši jau vairāk kā 10 gadi, kopš aktīvi strādāju ar retajām slimībām, un joprojām reto slimību pacientiem, ierodoties pie ārsta, neuzrādās dati par saslimšanu, tās gaitu, alerģijām, medikamentu nepanesamību un citām lietām,” ar pieredzi dalās Baiba Ziemele.

Pacientu organizācijas – pārmaiņu katalizators

Neatsveramu lomu veselības aprūpes sakārtošanā spēlē pacients un pacientu organizācijas. Viņi ne tikai izglīto sabiedrību un lēmumu pieņēmējus par konkrēto saslimšanu, bet pateicoties organizācijām pieejamajai iekšējai informācijai – pacientu aptaujām, citu pasaules valstu organizāciju pieejamajiem pētījumiem vai statistikas datiem – zina prioritāras pacientu nepieciešamības. Tas viss palīdz veicināt izmaiņas veselības aprūpes sistēma. Labais piemērs – Latvijā izveidots jauns onkoloģisko pacientu aprūpes plāns, kura sastādīšanā cieši bijušas iesaistītas pacientu organizācijas. “Pacienta iesaiste un iniciatīva ir ļoti svarīga. Valstī esam tikai nepilni 2 miljoni iedzīvotāju un visi esam pacienti. Arī jebkurš no ārstiem ir pacients. Pacientu organizācijas noteikti var palīdzēt veicināt veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu un to jau dara. Tas, ko darām šobrīd – pievēršam uzmanību problēmām un balstoties uz mūsu reālo ikdienas pieredzi, lēmumu pieņēmējiem iezīmējam virzienu un galvenās prioritātes. Svarīgi minēt, ka vismaz Latvijā katrā pacientu organizācijā ir labi ja 2 līdz 3 cilvēki, kas mūsu kopējam mērķim velta visu savu brīvo laiku. Tomēr arī šie cilvēki spēj panākt daudz! 3 gados kopš strādāju ar plaušu vēža pacientiem, laiks, ko pacients gaida līdz tiek uzstādīta diagnoze un ir skaidrs rīcības plāns, ir palicis aizvien īsāks un īsāks, sevišķi ar jauno diagnostikas kārtību. Tāpat pēdējo 3 gadu laikā klāt nākuši diezgan daudzi inovatīvie medikamenti, kas paildzina dzīvi. Cilvēki, kas varēja nebūt dzīvi tādā veselības sistēmā, kāda tā bija pirms 3 gadiem, šobrīd vēl ir starp mums,” pacientu līdzestības nozīmi skaidro Harijs Gals.

Veselības aprūpes digitalizācija – ilgtermiņa ekonomija

Pacientu organizāciju pārstāvji uzsver, ka vienota datu sistēma palīdzētu ārstiem un pacientiem vieglāk pieņemt lēmumus par turpmāko ārstēšanu un samazināt lieku līdzekļu un resursu tērēšanu, izslēdzot situācijas, kad, piemēram, nepieciešams veikt atkārtotus izmeklējumus, jo dati par iepriekšējiem pazaudēti analogos papīros. Nepieciešama ērta sistēma, kurā ir pieejama visa informācija, lai pieņemtu kvalificētu lēmumu. Sākums būtu vienota laboratoriju datu bāze, kas bez maksas būtu pieejama ne tikai ārstiem, bet arī pacientiem.

Lai arī veselības aprūpes sistēma attīstās pozitīvā virzienā, vēl joprojām nepieciešams pievērsties daudziem svarīgiem jautājumiem. Tomēr, kā akcentē paši pacienti, to iespējams panākt tikai kopīgiem spēkiem. Tajā skaitā, kļūstot par saviem primārajiem veselības sargiem: “Nākotnē, it īpaši attīstoties mūsdienu tehnoloģijām, redzam perspektīvu lielākai sabiedrības iesaistei veselības aprūpē. Vajag tikai atrast veidu kā veselības sistēmā izmantot datus no tehnoloģijām, piemēram, dažādām veselības lietotnēm un viedpulksteņiem, kuras cilvēki lieto ikdienā. Šīs ikdienā lietojamās ierīces uzkrāj ļoti daudz vērtīgas informācijas par pacienta veselību – sirdsdarbību, mēnešreižu ciklu, lietotajiem medikamentiem, fizisko aktivitāti. Taču šie dati līdz veselības aprūpes sistēmai pagaidām nenonāk. Iespējas augt ir daudz. Mēs esam maza valsts, bet mums ir jāizdara visas tās pašas lietas, kas lielvalstīm, piemēram, Francijai un Vācijai, kur iedzīvotāju ir daudz vairāk,” rosina Baiba Ziemele.

“Galvenais stūrakmens veselības aprūpes sistēmas sakārtošanā ir izglītība, viedums, sevis apzināšanās un pozitīvisms. Visi esam pacienti un liela daļa sabiedrības ir iesaistīta veselības aprūpes sistēmas darbībā. Jo pacienti ir gudrāki, jo viņi gudrāk māk cīnīties par savu veselību, dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti. Vienota digitālā sistēma būtu tā, kas ļautu pacelt karogu un radīt ticību, kas radītu daudz citu fantastisku ieguvumu – pieaugušu sagaidāmo mūža ilgumu, augstāku veselības kvalitāti, lepnumu par savu valsti un apmierinātākus iedzīvotājus,” ieguvumus uzsver Harijs Gals.

Vairāk par veselības aprūpes un veselības datu digitalizāciju, inovācijām medicīnas nozarē un to, kā tehnoloģijas jau šobrīd uzlabo pacientu ikdienu uzzini piektdien, 26. novembrī, tiešsaistes samitā “Health Data Summit Riga 2021: Digital Leap For Improved Patient Care ”.

Translācija bez maksas vērojama portālā TVNET.

Uzzini vairāk šeit.