Marina Petrakova: virtuālā realitāte ir neatņemama nākotnes rehabilitācijas sastāvdaļa

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Publicitātes foto

Sarežģītai problēmai risinājums nerodas uzreiz. Balstoties uz 2019. gadā pieejamajiem datiem, bērni ar psihiskiem uzvedības traucējumiem tika reģistrēti 19 reizes vairāk nekā bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem. Diemžēl šo bērnu rehabilitāciju apgrūtina datu nepieejamība. Bieži vien funkcionālie speciālisti nevar pieņemt lēmumus un plānot rehabilitāciju balstoties uz iepriekšējiem izmeklējumiem, kas praktiski liek sākt diagnostiku no paša sākuma – komunicējot ar vecākiem un vērojot bērna uzvedību. Nereti tas ievērojami aizkavē rehabilitācijas procesu. Sertificēta audiologopēde, kā arī uzņēmuma “VReach” līdzdibinātāja Marina Petrakova skaidro, kā inovācijas veselības aprūpē, tajā skaitā tehnoloģiskos rehabilitācijas risinājumos, kuros tiek izmantota virtuāla realitāte, var palīdzēt ne tikai pacientu rehabilitācijā, bet arī to datu apkopošanā, sniedzot iespēju ārstēšanu jebkurā posmā balstīt uz pilnvērtīgu informāciju.

Foto: Publicitātes foto

Galvenā problēma – datu trūkums

Kā sertificēts audiologopēds biju praktizējusies vairāk nekā piecus gadus. Pārsvarā mans darbs bija saistīts ar bērniem, kuriem ir ļoti dažādi traucējumi, piemēram, autiskais spektrs vai valodas attīstības traucējumi. Ikdienā regulāri nācās saskarties ar to, ka man nebija pieejami veselības dati. Tas nozīmē to, ka bērns atnāk pie speciālista uz praksi un viņam ir viens izraksts, ko viņam pirms pieciem gadiem izsniegusi poliklīnika vai ģimenes ārsts. Man ir jāiegūst patiesa informācija no vecākiem un paralēli jāseko līdzi diezgan sarežģītai, nestrukturētai bērnu uzvedībai, lai veiktu diagnosticēšanu. Arvien vairāk sāku dzirdēt no saviem kolēģiem par izdegšanu un aiziešanu no profesijas. Tas mūsu “VReach” komandai lika sākt veidot izpēti. Kopā ar komandu mēs sākām būvēt pirmo risinājumu, kas palīdzētu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, saņemt izmērāmo audiologopēdisko rehabilitāciju. Tā nācām klajā ar “VReach”. Veicot pētījumu secinājām, ka Latvijā katru gadu arvien vairāk (vidēji par 12%) tiek diagnosticētā bērnu invaliditāte. Tas nozīmē, ka lielākai daļa no bērniem, kuri nesaņem rehabilitāciju dažādu apstākļu dēļ, tas atstāj smagākas sekas. Ja bērnam savlaicīgi netiek nodrošinātas dažādas prasmes attīstošas nodarbības pie audiologopēda vai ergoterapeita, tas ietekmē viņa neirobioloģisko attīstību. Tādējādi bērnam rodas aizture vai kādu prasmju traucējumi – valodas, runas un cita rakstura. Līdz ar to mēs kā speciālisti saprotam, ka bērnam rehabilitācija būs nepieciešama visu mūžu, jo pareizi dizainēta terapija netika saņemta savlaicīgi. Veselības aprūpes mērķis būtu uz pacienta pieredzi centrēts dizains, veselības datu izmantošana, to pieejamība un pareiza tehnoloģiju izmantošana pacienta labklājībai. Realitātē speciālisti, izmantojot kritisko domāšanu, apzinās, ka sistēmā ir trūkumi, kurus viņi nevar ietekmēt, piemēram, pacientu datu pieejamību. Bieži vien, tā kā informācija par pacientu nav pieejama visiem speciālistiem, diagnostika tiek noteikta balstoties uz pieņēmumiem, nevis uz konkrētiem datiem un diagnozēm.

Ne tikai terapija, bet arī nozīmīgu datu iegūšanā

Speciālistiem strādājot ar bērniem, kam ir kognitīvie, psihiskie un uzvedības traucējumi, nav izmērāmu instrumentu, nav risinājumu terapijas plānošanai, nav pieejamas standartizētas izvērtēšanas metodes, kā arī – visi materiāli jāveido manuāli. Tas viss neļauj speciālistiem fokusēties uz galveno – uz pacientu pieredzi, pacientu un vecāku izglītošanu, kā arī uz pareizo izpēti un rehabilitācijas terapijas izplānošanu. Tas viss rezultējas faktā, ka vecāki “izkrīt” no terapijas tādēļ, ka speciālistam nav iespējas pilnvērtīgi nodot informāciju pieejamā veidā. Tomēr pacienti nevar saņemt rehabilitāciju arī rindu dēļ, kas radušās digitalizācijas neesamības, kā arī speciālistu izdegšanas dēļ. “VReach” ļauj nodrošināt ātru, efektīvu un iesaistošu rehabilitāciju bērniem ar dažādiem traucējumiem, ne tikai autismu un funkcionāliem traucējumiem. Izstrādātais tehnoloģiskais risinājums palīdz bērnam virtuālajā realitātē saņemt nepieciešamos iesaistošos elementus, kas viņam dabiski palīdz veidot nepieciešamu interakciju un vingrinājumu izpildi. “VReach” tiek izmantotas audiologopēdu vai ergoterapeitu vadībā, un bērns pilda speciālista uzdotos vingrinājumus. Būtībā speciālists ar specifisku datora vai planšetdatora programmatūru pārvalda to, ko redz bērns, un, atkarībā no bērna uzvedības un viņa vajadzībām, kā arī no rehabilitācijas mērķiem un no virtuālās realitātes iegūtajiem datiem, izmaiņas veic reālajā laikā. Specifiskā programmatūra palīdz iegūt datus, kas ļauj interpretēt bērna veselības stāvokli, motivāciju, intensitāti un citus parametrus. Tādējādi rehabilitācijas progress ir izmērāms. Tas palīdz speciālistam ne tikai vadīt rehabilitācijas procesu un izplānot to, bet arī veikt izpēti un pilnvērtīgu diagnostiku. Atšķirībā no klasiskā procesa, kad ne visi speciālisti spēj rast kontaktu ar bērnu, pateicoties specifiskai metodei un UI virtuālajā realitātē, bērna uzmanība un motivācija tiek iesaistīta ārkārtīgi ātri. Piemēram, bieži vien bērniem ar uztveres traucējumiem nav iespējas ātri pierast pie jaunās vides, speciālista un interakcijas ar viņu, tādējādi viņš izjūt stresu. Virtuālā realitāte izslēdz nepieciešamību pēc īpaši pielāgotas telpas, jo tas viss tiek panākts ar tehnoloģiju palīdzību. Tāpat tā sniedz iespēju saņemt rehabilitāciju attālināti.

Digitālās tehnoloģijas – prevencijas stūrakmens

Pētot pasaules piemērus, varam nonākt pie secinājuma, ka ir jādomā par vienotu digitālās veselības risinājumu, kas varētu palīdzēt problēmas risināt multifunkcionāli. Piemēram, Skandināvijā un Portugālē, ir izveidota valsts līmeņa digitālās veselības stratēģija, kur ir aprakstīta infrastruktūra un faktori, kas ļauj nodrošināt datu pieejamību, integrēt inovatīvus risinājumus reālajā praksē, kā arī pacientu un veselības speciālistu vajadzību izzināšanā. Tas arī ir tehnoloģiskais process – dizaina domāšana. Mums valsts līmenī ir jādomā par digitālās veselības stratēģiju, kā arī sadarbību starp dažādām institūcijām – valsts, nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, kā arī jaunuzņēmumiem un veselības aprūpes sektoru. Kā praktisku piemēru varētu izcelt gan Zviedrijas, gan Dānijas, gan arī Portugāles digitālās veselības stratēģiju. Jāpiebilst, ka Latvijā arī tiek veidota digitālās veselības stratēģija.

Svarīgi apzināties, ka digitālās tehnoloģijas ļauj veidot precīzāku preventīvo darbu. Mēs negaidām, kamēr pacientiem tiks diagnosticēts vēzis, bet laikus katru gadu pārbaudām noteiktu riska grupu, lai nepieļautu tālākās sekas. Svarīgi ir laikus veikt pārbaudes, nevis gaidīt, kamēr katru gadu palielinās to bērnu skaits, kuriem ir psihiskie un uzvedības traucējumi. Digitālie risinājumi paaugstina arī profesijas kvalitātes standartus. Ārsti ir jāatbalsta tehnoloģiju izmantošanā, jo digitālās veselības risinājumi palīdz balstīt secinājumus objektīvos datos. Ne mazāk svarīgi – pateicoties digitāliem risinājumiem, mums ir iespēja nodrošināt attālinātu palīdzību.

Vairāk par veselības aprūpes un veselības datu digitalizāciju, inovācijām medicīnas nozarē un to, kā tehnoloģijas jau šobrīd uzlabo pacientu ikdienu uzzini piektdien, 26. novembrī, tiešsaistes samitā “Health Data Summit Riga 2021: Digital Leap For Improved Patient Care ”. Translācija bez maksas vērojama portālā TVNET.

Uzzini vairāk šeit.

CopyLinkedIn Draugiem X
Uz augšu