Madara Kalniņa-Kalnmale: 3D brilles kā palīgs operāciju zālē

Papildinātā realitāte – mediķu acis

Papildinātā realitāte ir rīks, kurš ļauj daudzas lietas izmēģināt un apgūt pirms reāla procesa. 3D virtuālajā programmatūrā var apskatīt, piemēram, plaušas, sirdi vai jebkuru citu orgānu, radot sajūtu, ka objekts ir tavā priekšā. To iespējams pagriezt un apskatīt no visām pusēm, tajā skaitā, šķērsgriezumā. Nākotnē šāda veida tehnoloģijas plānots integrēt arī medicīnas studentu mācību procesā. “LightSpace Technologies” šobrīd ir pasaulē vienīgā tehnoloģija, kas spēj nodrošināt dziļumu, veidojot patiesu 3D attēlu – visas citas papildinātas realitātes un virtuālās realitātes brilles līdz šim spējušas nodrošināt tikai vienas plaknes attēlu. Tehnoloģijā tiek izmantotas vairākas plaknes, kas atrodas viena aiz otras. Uz šīm plaknēm vienlaicīgi tiek projicēts attēls, kas sniedz dabisku 3D efektu, ļaujot skatītāja acīm pielāgot fokusu. Citos papildinātas un virtuālās realitātes risinājumos tiek izmantots plakans ekrāns ar mazu novirzi katrai acij, lai smadzenēs rastos impulss, ka lietotājs skatās uz 3D attēlu, kas patiesībā ir plakans. Tāpēc lietojot šādus rīkus, aptuveni pēc 10 minūtēm smadzenes saprot, ka kaut kas nav labi – lietotājam var paliekt slikta dūša, rodas nepatīkamas sajūtas. Ar Latvijā veidoto tehnoloģiju šādas problēmas nerodas un brilles var tikt izmantotas neierobežotu laiku.

Nākotnē 3D brilles varētu aktīvi tikt pielietotas veselības aprūpē, tajā skaitā – plānojot operācijas. Piemēram, nesen Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcās speciālistiem bija nepieciešams veikt ļoti sarežģītu operāciju, kuras mērķis bija likvidēt pacienta sirdī esošu audzēju. Tika piesaistīti speciālisti no ārvalstīm un izveidots konsorcijs, kurā izmantojot 3D printētu moduli plānoja, kā veikt sirds operāciju, lai pacients izdzīvotu. Nākotnē šo 3D moduli varētu aizvietot 3D brilles. Ar šo tehnoloģiju objektu iespējams rekonstruēt sīkās detaļās, izveidojot augstas izšķirtspējas, optiski precīzu, realitātei ļoti tuvu attēlu. Tas palīdzētu ķirurgiem pirmsoperācijas posmā plānot operāciju, lai tās laikā ar datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses attēliem, kas tiek projicēti kā pārklājslāņi, sniegtu vizuālas norādes reālajā laikā. Tādējādi ķirurgi varēs izdarīt precīzākus griezumus, samazinot kļūdu līmeni un padarot procedūras mazāk invazīvas, samazinot pacienta atkopšanās periodu. Šobrīd šī izstrāde notiek sadarbībā ar Karolinskas Universitātes slimnīcu.

Tehnoloģiju izmantošana medicīnas studiju laikā

Madara Kalniņa-Kalnmale uzsver, ka Zviedrijā jauno speciālistu iesaiste veselības aprūpes projektos notiek jau studiju posmā. Studenti vēl sēžot skolas solā cieši strādā ar slimnīcu un tāpēc ļoti labi zina, kas viņiem būs jāmāk, kļūstot par ārstiem. Savukārt, piemēram, programmatūras izstrādātāji zina, ka slimnīca strādā pie papildinātās realitātes ieviešanas smadzeņu operācijās un izprot, kādas zināšanas nepieciešamas no tehniskā viedokļa. Tādējādi kopā tiek savesti studenti, profesori un ārsti, kas viens otru papildina. Universitāti absolvē pilnvērtīgi speciālisti, nevis tikai studenti, kuri vēlas sākt apgūt lietas praksē. Tas novērojams ne tikai medicīnas nozarē, bet arī citur.

Interesanti, ka lai arī 3D brilles medicīnā paredzētas profesionāļu lietošanai, tās nākotnē iespējams izmantot arī pacientu rehabilitācijai. Piemēram, ārstējot ambliopiju jeb slinko aci, kuru parasti novēro jau maziem bērniem. Klasiskajā ārstēšanas procesā pacientiem vēl aizvien mūsdienās labi strādājošo aci aizlīmē vai tajā pilina spēcīgus medikamentus. Tādējādi labi strādājošās acs redzi aizmiglo, lai piespiestu slinko aci strādāt. Tas ir jāveic ilgstoši – vairākas stundas dienā un process ir visai nepatīkams. Multifokālas brilles, kurām iespējams mainīt fokusa attālumu un kurās abām acīm iestatījumus var uzstādīt atsevišķi, ļautu slinko aci piespiest strādāt daudz komfortablākā veidā.

Nākotnes inovāciju iespējas veselības aprūpes nozarē ir neizmērojamas. Tās palīdz attīstīt uz konkrētu pacientu vērstu veselības aprūpi, ļaujot ārstēšanās procesam pielāgoties pacienta diagnozēm. Jāatzīmē, ka lai arī interese par šīm tehnoloģijām jūtama no medicīnas aprūpes speciālistu puses, pārmaiņām jānotiek centralizēti un to galvenajai iniciatīvai jānāk no valsts.

Vairāk par veselības aprūpes un veselības datu digitalizāciju, inovācijām medicīnas nozarē un to, kā tehnoloģijas jau šobrīd uzlabo pacientu ikdienu uzzini piektdien, 26. novembrī, tiešsaistes samitā “Health Data Summit Riga 2021: Digital Leap For Improved Patient Care ”. Translācija bez maksas vērojama portālā TVNET.

Uzzini vairāk šeit.