"Baltkrievija mums ir bijusi kā bumba ar laika degli jau ilgi, jo autoritārie režīmi ir stabili līdz brīdim, kamēr viņi tādi nav. Mēs domājām, ka baltkrievi piecietīs Lukašenko līdz mūža galam, bet tas tā nav," trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja LU asociētais profesors Toms Rostoks.
Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko īstenoto hibrīdkaru, kura nozīmīgākā izpausme patlaban ir migrācijas krīze, kuru piedzīvo Polija, Lietuva un Latvija, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ nodēvējusi par centieniem destabilizēt Eiropas Savienību.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka attiecību saasinājums starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju bija neizbēgams. Tomēr raidījumā diskutējot par Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko neseno telefonsarunu, Rinkēvičs komentējot retoriski jautā: "Ja ir sagrābti ķīlnieki, ir brīdis, kad jūs runājat. Šie cilvēki ir Lukašenko sagrābti ķīlnieki. Kur ir tas samērīgums starp hibrīdkaru un humānu situācijas risinājumu?"
Raidījuma dalībniekiem diskutējot par sankcijām, LU asociētais profesors Toms Rostoks piebilst: "Mēs zinām, ka Lukašenko panāks nevis sankciju atcelšanu, bet saņems papildu sankcijas. Viņa iekšējais mērķis ir vizuāli parādīt, ka ārpusē ir ienaidnieki. Tas palīdz attaisnot [iekšējās] represijas."
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka sankcijas naftas un ķīmijas industrijai (kālija minerālmēsli) Baltkrievija izjutīs decembrī. Pirmās ekonomiskās sankcijas tika pieņemtas tikai jūnijā. Daudzi noslēgtie līgumi netiek pārtraukti, bet jaunus nevar slēgt.
"Lukašenko bija iespēja aiziet pēc augusta vēlēšanām 2020.gadā. Šobrīd to noziegumu ir pārāk daudz, viņš saprot, ka viņam to neviens nepiedos. Viņam nav atpakaļceļa. Sankcijām šajā situācijā nav nozīmes," piebilst Rostoks.
Tomēr Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes Biznesa un vadības fakultātes maģistra studiju programmas “Eiropas studijas un ekonomiskā diplomātija” direktore Inna Šteinbuka, kas vērtēja līdzšinējo centienu, tajā skaitā jau noteikto sankciju efektivitāti, piebilda: "ES ir Baltkrievijas otrais lielākais tirdzniecības partneris ar 18% apgrozījumu. Sankcijas ir ieviestas nesen, mēs vēl nevaram novērtēt to efektivitāti. Tomēr varas maiņa, visticamāk, nenotiks."
Zināms, ka 2020. gada augustā notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nav vērtējamas kā leģitīmas. Uz to trešdien norādīja arī iekšlietu ministre Marija Golubeva: "Lukašenko mēģina piespiest Eiropas Savienību atzīt sevi par Baltkrievijas leģitīmu prezidentu. Mēs to nepieņemam."
"Ja mēs skatāmies, ko dara Putins, viņš kaut kādas lietas tomēr sasniedz. Ko vēlas izdarīt Lukašenko, tas man nav saprotams. Savu leģitimitāti viņš neatjaunos. Viss, ko viņš dara, ir sīka atriebība," tā savukārt uzsver Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko šobrīd īstenoto hibrīdkaru, kura nozīmīgākā izpausme patlaban ir migrācijas krīze, kuru piedzīvo Polija, Lietuva un Latvija.
Diskusija «Kas notiek ar migrantiem, hibrīdkaru un drošību: starp Baltkrieviju, Krieviju, Eiropu un NATO?» https://t.co/mFWzakI6ra #KasNotiekLatvijā
— Raidījums "Kas notiek Latvijā?" (@KNL_LTV1) November 24, 2021