Sestdien, 20. novembrī, Rīgas lidostā divām lidmašīnām bija jāpārtrauc nosēšanās manevrs, jo skrejceļš nebija atbrīvots no cita gaisa kuģa, un VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) šos gadījumus izvērtēs, informēja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.
LGS gaisa satiksmes vadības dispečers 20. novembrī atbilstoši procedūrām pieņēma lēmumu, ka diviem gaisa kuģiem ir jāpārtrauc nosēšanās manevrs un jāveic tā saucamais otrais aplis, jo starptautiskās lidostas "Rīga" skrejceļš nebija atbrīvots no gaisa kuģa, kas pabeidza nosēšanās manevru.
Vincevs skaidroja, ka lēmumu par gaisa kuģa nosēšanās manevra veikšanas pārtraukšanu un atkārtotu došanos uz nosēšanās manevru gaisa satiksmes vadības dispečers var pieņemt, izvērtējot visus pastāvošos riskus civilās aviācijas drošumam, un nosēšanās manevra veikšanas pārtraukšana un atkārtotā došanās uz atkārtotu nosēšanos ir risku mazinošs faktors - drošas distances saglabāšana, un tas tika nodrošināts.
Vincevs arī uzsvēra, ka 20. novembra gaisa satiksmes vadības dispečera pieņemtais lēmums neradīja apdraudējumu lidojumu drošumam.
Viņš pauda, ka vienlaikus LGS veic iekšējo izmeklēšanu par notikušā apstākļiem un izmeklēšanas ziņojums ir jāiesniedz CAA, kas izvērtēs izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju un analizēs izdarītos secinājumus.
"Jānorāda gan, ka izmeklēšanas mērķis nav izvērtēt darbinieku atbildību, jo izmeklēšanas veikšanas un CAA kā uzraudzības iestādes primārais mērķis ir paaugstināt civilās aviācijas drošumu un drošību, mazinot visus iespējamos riskus civilās aviācijas jomā," pauda Vincevs, skaidrojot, ka izmeklēšanas gaitā iegūtie secinājumi tiek pārbaudīti un analizēti, lai veiktu grozījumus vai uzlabojumus procedūrās un kārtībās, lai palielinātu civilās aviācijas drošumu.
Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka nosēšanās manevra pārtraukšana un došanās uz otru apli ir aviācijā samērā izplatīts risku mazinošs pasākums, tā nav ārkārtas darbība, bet standarta procedūra, un šāda pasākuma piemērošana var rasties dažādu iemeslu dēļ - lidojuma drošuma apdraudējums var būt lidmašīnā, ja tā nav gatava droši nosēsties saskaņā ar procedūrām, uz skrejceļa, komunikācijas kļūdā starp pilotu un dispečeri, laikapstākļi, skrejceļa stāvoklis, tehniska kļūme navigācijas vai skrejceļa iekārtās, kā dēļ rodas nepieciešamība aiziet uz otru apli, vai vienkārša dispečera vai pilota pārpratuma kļūda, kas saistās ar cilvēka faktora aspektiem.
Vincevs uzsvēra, ka iemeslu šāda riska mazinoša pasākuma piemērošanai ir ļoti daudz, tādēļ aiziešana uz otru apli tiek praktizēts kā obligāts riska mazinošs pasākums.
Kā ziņots, arī 5. novembrī Rīgas lidostā notika šāds incidents - Norvēģijas lidsabiedrības "Norwegian" pasažieru lidmašīna sāka nolaišanos, kad uz skrejceļa vēl atradies kāds biznesa aviācijas lidaparāts.
Toreiz Vincevs informēja, ka CAA ir saņēmusi ziņojumu no LGS, ka noticis incidents, kurā iesaistīts biznesa gaisa kuģis, kas pabeidza manevru - nobraukšanu no skrejceļa, un "Norwegian" lidaparāts, kas devās uz nolaišanos.
Biznesa gaisa kuģis ir mazāks, tāpēc arī tā ātrums ir mazāks. Ticis saņemts brīdinājums, ka starp abiem lidaparātiem ir pārāk maza distance, tāpēc pasažieru lidmašīna atkal palielinājusi augstumu un veikts otrs aplis pirms nolaišanās.
