Attālinātais darbs pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Pēc globālās pandēmijas uzliesmojuma 2020.gadā to savā ikdienā ieviesa pat tie uzņēmumi un iestādes, kuri līdz šim bija kategoriski pret strādāšanu no mājām. Daudziem no mums mājoklis jau ir funkcionāla telpa ar dažādām lomām, tostarp darba vides.
Nekustamā īpašuma attīstītājiem ir jāplāno ilgtermiņā un jāparedz dažādas izmaiņas, jo projektu attīstības process ir garš. Kas jāņem vērā mājokļa iegādē, zinot, ka darbs no mājām ir uz palikšanu?
Nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" rīkotājdirektore Latvijā Olga Rudzika norāda, ka ne velti "Eurofound" pētījums apliecina, ka vairums Eiropas strādājošo arī pēc pandēmijas vēlas daļēji strādāt no mājām. Latvijā vēlmi strādāt no mājām, sākot ar katru dienu un beidzot ar dažām reizēm mēnesī, pauduši vairāk nekā 60%. Lai arī pētījumi rāda, ka attālinātais darbs spēj nodrošināt atbilstošāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, lielāku efektivitāti un labāku garīgo veselību, to nevar sasniegt bez būtiska priekšnoteikuma – piemērotas vides, kurā strādāt.
Apstākļos pie plašiem un mainīgiem ierobežojumiem, kas skar visu ģimeni, mājoklis kļūst ne vien par biroju, bet arī par sporta zāli, kafejnīcu, skolu, bērnu rotaļu laukumu un daudz ko citu. Telpu ir jāspēj optimāli saplānot un izmantot pieejamo platību, tāpēc aug pieprasījums pēc ērti pārveidojamām un pārvietojamām mēbelēm, kā arī dažādiem atdalošiem interjera elementiem. Iespēja ātri pārveidot telpu dažādām vajadzībām būtiski palielina tās lietderīgumu, kā arī iemītnieku labsajūtu un produktivitāti.
Tā kā mājokļos pavadām aizvien vairāk laika, mēs asāk uztveram apkārtējos trokšņus. Tas veicina pieprasījumu pēc kvalitatīvas skaņas izolācijas.
Cilvēki arvien aktīvāk interesējas par ēkas tehniskajiem parametriem saistībā ar logu, ārsienu, starpsienu un starpstāvu materiāliem.
Mūsdienās augstākais jeb A klases akustiskais komforta līmenis ļauj ēkas iedzīvotājiem gan pilnībā izmantot dzīves telpu, nedomājot par kaimiņu traucēšanu, gan norobežo viņus no ārējām skaņām. Tā iedzīvotāji var pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt spēkus jaunai dienai. Norobežošanās ir nepieciešama ne vien no ārējiem trokšņiem. Vēl svarīgāk tas ir iekšējā līdzsvara un miera gūšanai ģimenēs, kur katrs var baudīt atslodzi kaut uz īsu brīdi.
Cilvēki arvien vairāk novērtē, ja viņu mājās ir terase vai balkons, kas ne tikai ļauj baudīt svaigu gaisu, bet arī kalpo kā telpas paplašinājums. Pietiekami plašu balkonu var izmantot arī kā vietu fitnesam vai meditācijai, atpūtai, pat darbam. Uz tā ir iespējams iekopt savu urbāno garšaugu dobi vai kā citādi apzaļumojot ārpus dzīvokļa esošo telpu. Būtiskāka kļuvusi arī telpaugu klātbūtne interjerā – tie ir ne vien lielisks interjera dizaina elements, bet arī palīdz attīrīt gaisu.
Par pastāvīgu gaisa apmaiņu var rūpēties, regulāri vēdinot. Tomēr, iegādājoties mājokli, ir vērts pievērst uzmanību, vai ēkai ir centralizēta mehāniskās ventilācijas sistēma ar rekuperāciju. Mūsu vispārējās labklājības uzturēšanā dzīves videi ir ļoti liela nozīme.
"Tāpēc esmu gandarīta redzēt, ka cilvēki arvien vairāk novērtē, cik svarīgi ir atrasties tuvu dabai, spēt brīvi pārvietoties, norobežoties no pilsētas un satiksmes trokšņiem. Šie aspekti mūs ietekmē katru dienu. Visā pasaulē augstu novērtē mājvietas, kas atrodas upju, parku, ezeru, mežu tuvumā," skaidro Rudzika.
Lai lietderīgi izmantotu telpu, ir nepieciešami gudri un funkcionāli risinājumi mantu glabāšanai. Liekās lietas rada ne vien fizisku haosu, bet arī ietekmē spēju skaidri domāt un to, cik labi jūtamies mājās. Dzīves kvalitāti ikdienā ietekmē arī tādas detaļas kā iespēja velosipēdu vai bērnu ratiņus ērti ieripināt ēkas pirmajā stāvā izbūvētā novietnē, nevis uzglabāt tos dzīvoklī. Šos aspektus ir vērts apsvērt un noskaidrot, kad izvēlas mājokli.
Tas, ka cilvēki pavada vairāk laika mājās, rada iespēju arī būt vairāk kopā ar četrkājainajiem draugiem. Līdz ar to ir jāapsver, cik daudz telpas mājdzīvniekam ir nepieciešams, lai varētu brīvi kustēties – gan mājās, gan tās apkārtnē.
Praksē var novērot, ka cilvēki novērtē, ja ap ēkām ir dabiska vide ar kokiem, iekoptiem apstādījumiem, pastaigu taciņām. Papildus noder arī, piemēram, atsevišķa labiekārtota telpa māju pirmajos stāvos, kur pēc āra pastaigas iespējams noskalot mājas mīluļu dubļainās ķepas. Tajā pašā telpā var arī nomazgāt bērnu ratiņu vai velosipēda riteņus vai notīrīt kurpes.
Nākamais līmenis, par ko domāt, attīstot plašākus dzīvojamos kvartālus, ir tas, kā nodrošināt papildu ērtības ikdienai un sadzīvei. Ja cilvēki strādās no mājām, viņi, iespējams, vēlēsies doties gan uz sporta klubu, skaistumkopšanas salonu, veikalu vai kafejnīcu un saņemt pakalpojumus turpat tuvākajā apkārtnē. Būtiska ir arī apkārtnes labiekārtošana, pārdomāti apstādījumi, atpūtas vietas, ērta un droša pārvietošanās gan ģimenēm ar maziem bērniem, gan senioriem. Nozīmes vērta ir arī vides atbrīvošana no automašīnām, izmantojot pazemi, kur izbūvēt autostāvvietas ar elektrouzlādes iespēju, tā atvēlot vairāk teritorijas zaļai videi un cilvēkiem.
"Pēdējās desmitgades laikā tehnoloģijas ir tik ļoti progresējušas, ka gandrīz ikviens var veikt savus uzdevumus no mājām. Statistika skaidri parāda, ka darbs no mājām – pilnībā attālināts vai tikai dažas dienas nedēļā, ir cilvēkiem piemērots.
Šis viss, ar ko saskaramies, paver plašu darba lauku gan nekustamo īpašumu attīstītājiem, gan arhitektiem, gan interjera, mēbeļu dizaineriem un ražotājiem, lai radītu risinājumus, kas apmierina jauno pieprasījumu un uzlabo mūsu ikdienu," tā Rudzika.
