Cūkaudzētājs: Pēdējā piecgadē vērojamas krasas cūkgaļas cenu svārstības mēnešu griezumā

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pēdējos piecos gados vērojamas krasas cūkgaļas cenu svārstības mēnešu griezumā, un atšķirība starp zemāko un augstāko cūkas liemeņa cenu ir bijusi pat virs 80%, atzina cūkkopības uzņēmuma SIA "Gaižēni" direktora vietniece Dace Stangaine.

Vaicāta, kas pašlaik ietekmē cūkgaļas cenu, Stangaine sacīja, ka situāciju Baltijas tirgū ietekmē gan pasaulē, gan Eiropas mērogā notiekošie globālie procesi, tostarp lielo cūku audzētāju valstu eksportspēja, galvenokārt, uz Ķīnu.

"Ja eksports uz Ķīnu tiek ierobežots un Eiropā rodas pārprodukcija, "liekie" cūku liemeņi par dempinga cenām tiek iepludināti Baltijas tirgū, tādējādi deformējot vietējo ražotāju konkurētspēju," skaidroja uzņēmuma pārstāve.

Kā norādīja Stangaine, pēdējos piecos gados vērojamas krasas cenu svārstības mēnešu griezumā, kur atšķirība starp zemāko un augstāko cenu ir bijusi pat virs 80%. Pie tik ievērojamās cenu izmaiņām, pēc viņas teiktā, darbības plānošanā un vērtēšanā būtiskais jautājums ir, cik ilgā laikā atgriežas cenu līdzsvars pret produkcijas ražošanas pašizmaksu un cik pietiekams ir uzņēmumam pieejamo apgrozāmo līdzekļu apjoms ražošanas izmaksu segšanai zaudējumu periodā.

Uzņēmuma pārstāve sacīja, ka 2021.gada oktobrī "Gaižēni" cūkas realizēja par vidējo cenu 0,74 eiro kilogramā, kas bija vēsturiski viszemākā cena vairāk nekā 20 gadu ilgajā uzņēmuma darbības laikā.

"Šāds cenu līmenis, ne tikai nesedz ražošanas pašizmaksu kopumā, bet nekompensē pat cūku audzēšanai nepieciešamās barības izmaksas," uzsvēra Stangaine, atzīmējot, ka novembra pirmajā pusē Latvijā cūkas bija iespējams realizēt vairs tikai par 0,65 eiro kilogramā.

Vērtējot 2021.gada desmit mēnešus kopumā Stangaine atzina, ka vidējā cūku iepirkuma cena pirmo reizi ir sasniegusi uzņēmumam kritisko nulles punkta robežu, tas ir, realizācijas ieņēmumu kopums vairs nesedz izmaksas. Neuzlabojoties tirgus situācijai, katra nākamā realizētā cūka nesīs zaudējumus.

Vaicāta par potenciālajiem risinājumiem, Stangaine minēja, ka iespējamo "atveseļošanās" perspektīvu pasliktina barības izmaksu pieaugums, kas saistīts ar ievērojamu cenu kāpumu cūkbarības galvenajai izejvielai - graudiem. Ja iepriekšējo piecu gadu periodā vidējās barības izejvielu cenas ir bijušas relatīvi stabilas, tad šī gada ražai graudu cena pieaugusi līdz pat 45%.

Kā uzsvēra Stangaine, barības izmaksas veido ap 65-70% no cūku audzēšanas pašizmaksas. Pēc uzņēmuma vadības aplēsēm, uz barības sadārdzinājuma rēķina 2021.gada otrajā pusē un 2022 gadā pašizmaksas pieaugums paredzams vismaz par 0,13 eiro uz vienu izaudzētās cūkas dzīvsvara kilogramu.

"Tādējādi par situācijas stabilizāciju nozarē varētu runāt, ja cūkgaļas cenas atgrieztos 2019.gada vidējā līmenī," minēja kompānijas pārstāve.

Tomēr, neskatoties uz pašreizējo tirgus situāciju, "Gaižēni" stāvoklis ir stabils un nav pamats apsvērt cūku audzēšanas apjoma samazināšanu, norādīja Stangaine.

Taujāta par veidiem, kā "Gaižēni" plāno pārvarēt esošās grūtības, Stangaine pauda, ka uzņēmuma īstenotā ilgtermiņa finanšu plānošanas politika, mērķtiecīgi veiktie pasākumi cūku labturības uzlabošanā, kā arī ieguldījumi ražošanas bāzes pilnveidošanā un modernizācijā, ir vērsti uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu saimniecisko darbību. Krīzes situāciju pārvarēšanai, tostarp tirgus cenu krituma gadījumiem, uzņēmumā tiek izmantoti šim mērķim izveidotie regulējošie mehānismi, piemēram, vairākiem mēnešiem uzkrātie un uzturētie izejvielu krājumi, naudas līdzekļu rezerves, un citi pasākumi.

"Panāktie cūku audzēšanas produktivitātes rādītāji nodrošina salīdzinoši zemāku pašizmaksu, attiecīgi ļaujot saglabāt rentabilitāti lielākos cenu svārstību periodos," skaidroja uzņēmuma direktora vietniece.

Viņa arī minēja, ka ieviestā antibiotiku brīvā veselības aprūpes sistēma uzlabo produkcijas konkurētspēju tirgū, kā arī gādā, ka patērētājam ir pieejama daudz kvalitatīvāka vietēji audzētā cūkgaļa, salīdzinot ar importēto.

"Tādējādi uzņēmums var būt pārliecināts par pietiekami augstu mūsu audzētās produkcijas pieprasījumu ilgtermiņā," piebilda Stangaine.

Jau ziņots, ka cūkgaļas iepirkuma cena joprojām ir zem pašizmaksas un cūkkopības nozares ieņēmumi joprojām nesasniedz līmeni, kas uzņēmumam nepieciešams ražošanai, aģentūrai LETA iepriekš atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) vadītāja Dzintra Lejniece.

"Situācija nozarē ir ļoti saspringta," uzsvēra Lejniece, piebilstot, ka cūkgaļas cenas samazināšanās ir problēma visā Eiropas Savienībā (ES).

Tāpat ziņots, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju pēdējo divu mēnešu laikā cūkgaļas cena Latvijā ir noslīdējusi līdz kritiskam līmenim, un, ja situācija vēl pasliktināsies, pastāv daudzu vietējo cūkaudzēšanas saimniecību slēgšanas risks.

Kā norāda ministrijā, situācija lauksaimniecības tirgū kopumā vērtējama kā stabila, izņemot cūkgaļas tirdzniecību. ES iekšējā tirgū pārprodukciju radījusi ne tikai Covid-19 ietekme, bet arī eksporta sarežģījumi, ko veicinājis Āfrikas cūku mēris.

Vienlaikus ar cenu samazināšanos cūkaudzētājiem kopš 2020.gada vidus ir jāsastopas ar pieaugošām ražošanas izmaksām, ko rada lopbarības graudu cenas kāpums. Kviešu cena 2021.gada oktobrī ir pieaugusi par vairāk nekā 7%.

Pēdējo divu mēnešu laikā cūkgaļas cena Latvijā ir sasniegusi jaunu absolūto cenas antirekordu - 95,5 centi par kilogramu, kas ir par 26% zemāk nekā pagājušajā gadā.

Lai mazinātu cūkaudzētāju finansiālās grūtības, Latvija kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir atbalstījusi cūkgaļas ražotājus no valsts budžeta.

"Tomēr krīze nav tikai atsevišķu dalībvalstu problēma - tā pašlaik skar visu ES kopējo tirgu un individuālie dalībvalstu atbalsta pasākumi nerisina ES kopējā tirgus pārsātinājumu, kas ir galvenais iemesls kritiskajai situācijai," norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Tādēļ Latvija aicina Eiropas Komisiju steidzami īstenot nepieciešamos tirgus atbalsta un finansiālā atbalsta ārkārtas pasākumus.

Uz augšu
Back