Lozņicas filma par Landsberģi gūst panākumus kinofestivālā Amsterdamā

"Landsberģa kungs. Sagraut ļaunuma impēriju" FOTO: IDFA

Režisora Sergeja Lozņicas dokumentālā filma "Landsberģa kungs. Sagraut ļaunuma impēriju" (Mr. Landsbergis. Sugriauti blogio imperiją) nedēļas nogalē ieguvusi galveno balvu vienā no pasaules lielākajiem starptautiskajiem dokumentālo filmu festivāliem IDFA Amsterdamā.

Režisors savā četras stundas garajā darbā vēsta par lietuviešu tautas ceļu uz neatkarības atgūšanu, stāstnieka lomu uzticot pirmajam atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājam profesoram Vītautam Landsberģim.

Filma veidota kā vērienīga vēstures stunda par Padomju Savienības sabrukumu, kurā būtiska loma bija lietuviešu tautai. Tā laika notikumus režisors atsedz unikālos, nekur vēl nerādītos arhīvu kadros. Festivāla godalga piešķirta arī filmas montāžas režisoram Danieļum Kokanauskam.

"Nav viegli atdzīvināt vēsturi, vēl grūtāk ir izstāstīt to saviļņojoši, aktuāli un bagātinoši - tā, lai mēs justos kā paši to pieredzējuši," atzinusi festivāla žūrija. "Šī filma (..) atklāj, kāda loma pasaules brīvības cīņu vēsturē var būt vienam cilvēkam, vienai tautai un vienam vēstures mirklim."

"Režisoru Sergeju Lozņicu pazīst kā hronistu, kuram izdodas no malas paraudzīties uz svarīgākajiem Austrumeiropas vēstures notikumiem un atsegt tos unikālā, viņam vienam raksturīgā kinovalodā. Tas, ka viņš uzņēmies veidot stāstu par Lietuvai nozīmīgiem notikumiem, ir vērtīgi ne tikai Lietuvai, bet arī visai pasaulei," norādījusi filmas producente Uļjana Kima.

Sergejs Lozņica un Vītauts Landsberģis FOTO: No Lozņicas presonīgā arhīva/15min.lt

Pēc paša režisora teiktā, profesors Landsberģis, atcerēdamies dramatiskos notikumus, kuri mainīja Lietuvas, Baltijas valstu un galu galā visas Padomju Savienības likteni, filmā portretē visu paaudzi, ko skāra pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pārmaiņu vēji.

"Šo cilvēku pieredze ir unikāla, bija svarīgi to izvērtēt un saglabāt. Manuprāt, ir būtiski, lai lietuviešu vēsture, viņu sniegtā brīvības mācībstunda būtu zināma visai pasaulei, jo tā var iedvesmot paaudzes, kas savās valstīs joprojām dzīvo spaidu un diktatūras apstākļos un cīnās par īstu neatkarību un brīvību," norādījis Lozņica.

Kā pēc filmas pirmizrādes Amsterdamā atzinis pats šobrīd 88 gadus vecais profesors Landsberģis, lielā skatītāju interese par lietuviešu tautas pieredzētajiem notikumiem apliecina šā dokumentālā darba nozīmību.

"Man bija interesanti, ko Rietumu pasaule zina par mūsu notikumiem, un šī filma viņiem tiešām palīdzēs uzzināt daudz ko. Man tas ir svarīgi, jo tā ir daļa no manas dzīves, manas tautas dzīves, mūsu kopīgā likteņa," viņš sacījis pēc filmas noskatīšanās.

Filma, kas ir Lietuvas un Nīderlandes kopražojums, Lietuvas skatītāju vērtējumam tiks nodota janvārī.

Uz augšu
Back