Stoltenbergs: Ja nepieciešams, NATO uz Latviju īsā laikā varētu nosūtīt pat 40 000 karavīru (65)

Ja tas būs nepieciešams, uz Latviju īsā laikā varētu nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu apliecināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Runājot par to, vai alianse ir gatava apsvērt iespēju palielināt savu klātbūtni Latvijā, ņemot vērā aizvadīto nedēļu notikumus un spriedzes pieaugumu pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, Stoltenbergs uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā NATO ir būtiski palielinājusi savu klātbūtni, ko noteica Krievijas agresīvā izturēšanās pret Ukrainu un nelegālā Krimas aneksija 2014.gadā, kā arī tālākās Krievijas provokācijas, kas bija vērstas uz situācijas destabilizāciju Austrumukrainā un atbalstu separātistiem Donbasa reģionā.

"Mēs esam konsekventi īstenojuši visplašāko, visapjomīgāko kopīgās aizsardzības sistēmas paplašināšanu kopš Aukstā kara laika. Baltijas valstīs, Polijā ir izvietotas kaujas grupas. Esam pastiprinājuši savu klātbūtni gan jūrā, gan arī gaisā. Mēs ar sabiedrotajiem cieši sadarbojamies arī apmācību jomā. Tās ir vērstas pret jebkādu draudu novēršanu sabiedrotajiem, īpaši alianses Austrumu flangā jeb Baltijas reģionā," skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš arī uzsvēra, ka pastāvīgi tiek analizēta nepieciešamība pastiprināt, arī mainīt savu klātbūtni, lai nepieļautu nekādas konfrontācijas. Stoltenbergs norādīja, ka NATO nodrošinās, ka Baltijas reģionā atrastos sabiedroto karaspēks, lai nepieļautu tālāku situācijas saasināšanos uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas.

NATO ģenerālsekretārs pavēstīja, ka gan uz Lietuvu, gan uz citām valstīm tiks nosūtīti speciālisti, kas palīdzēs risināt situāciju uz ES ārējās robežas un migrantiem. Viņš arī pieminēja, ka kopā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu apmeklēta ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, lai parādītu, ka gan NATO, gan EK ir vienotas cīņā pret hibrīduzbrukumu, kas no Baltkrievijas puses tiek vērsts pret NATO dalībvalstīm.

Jau ziņots, ka Latvijā jau patlaban ir samērā vērienīgi NATO spēki. Kopš 2017.gada Ādažu bāzē izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1500 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanas politiku un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.

2015.gadā Rīgā atklāta NATO spēku integrācijas vienība, kas ir daļa no alianses pielāgošanās drošības situācijas izmaiņām Eiropā.

Tāpat Rīgā atrodas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs.

Levits: NATO nosoda Krievijas centienus izdarīt spiedienu uz Ukrainu ar karaspēka koncentrāciju pie robežas

NATO ir solidāra ar Ukrainu un nosoda Krievijas centienus izdarīt spiedienu uz Ukrainu ar karaspēka koncentrāciju pie tās robežas, pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ar Stoltenbergu bijis vienisprātis, ka jaunie hibrīdapdraudējumi, ko pamatā rada Krievija, ir nepieņemami, un NATO darīs visu iespējamo, lai attīstītu savas spējas, kas jau patlaban ir augstā līmenī, arī turpmāk, lai šādus hibrīduzbrukumus novērstu un nepieļautu, ka tie sasniedz mērķi.

Levits arī norādīja, ka otrdien Rīgā sāksies NATO ārlietu ministru sanāksme. Pēc prezidenta paustā, tas norāda uz to, ka "Latvija ir NATO un NATO ir kopā ar mums", īpaši pašreizējajā starptautiskajā situācijā. Valsts pirmā persona sacīja, ka tikšanās laikā amatpersonas pārrunājušas drošības situāciju gan Baltijas reģionā, gan arī Ukrainā. Tāpat ticis iztirzāts arī Baltkrievijas jautājums.

"Mēs bijām vienisprātis, ka NATO ir ļoti stingra alianse un NATO 5.pants joprojām ir spēkā. Esot šajā reģionā, mēs varam būt droši, ka NATO ir ar mums. Arī Latvija dod savu pienesumu alianses kopīgajā aizsardzībā. Mūsu aizsardzības izdevumi ir 2,36% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir vairāk nekā daudzās citās valstīs un pat pārsniedz uzdevumu aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP," pauda prezidents

Levits akcentēja, ka Latvija piedalās NATO misijās. Tāpat ne mazāk būtiski, ka valstī atrodas NATO kaujas grupa, ko veido deviņas nācijas. Pēc Levita paustā, NATO militārajos spēkos tas ir unikāli, jo daudzām nācijām sadarboties vienā militārā vienībā nav vienkārši, bet tieši šādā veidā tiek trenēta sadarbība.

Runājot par hibrīduzbrukumiem, Valsts prezidents uzsvēra, ka ar to strādā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas atrodas Rīgā. Viņš atzina, ka kopā ar NATO ģenerālsekretāru uzteikta institūcijas loma, kas ir būtiska, tāpēc ir jāstiprina centra kapacitāte un vairāk jāpievērš uzmanība jaunajiem apdraudējumiem, kas pastāv blakus klasiskajiem, militārajiem apdraudējumiem.

"Apdraudējumi ir bijuši vienmēr, bet tiem ir nākuši klāt jauni. NATO uz to attiecīgi reaģē un darīs to arī turpmāk. Gribu pateikties NATO ģenerālsekretāram par mūsu reģiona drošības situācijas sapratni. Paldies par atbalstu, lai stiprinātu drošību ne tikai mūsu reģionā, bet Eiropā kopumā," preses konferencē pauda Levits.

NATO ģenerālsekretārs: Ja Krievija mēģinās uzbrukt Ukrainai, tai nāksies maksāt augstu cenu

Ja nākotnē Krievija mēģinās uzbrukt Ukrainai, tai nāksies maksāt augstu cenu - politiskās un ekonomiskās sekas būs tālejošas, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu apliecināta NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš uzsvēra, ka alianse turpina sekot līdzi situācijai uz Ukrainas robežas un šībrīža situācija rada bažās. Pēc Stoltenberga paustā, šī ir pirmā reize, ka Krievija koncentrē savus spēkus uz robežas bez jebkāda iemesla, provokācijām, izmantojot tankus, militāro tehniku, bezpilota lidaparātus un iekārtas, kas paredzētas dažādiem elektroniskiem uzbrukumiem. Turklāt pie robežas atrodas aptuveni 10 000 karavīru.

"Šāda veida spēku koncentrēšanai nav pamata, tai nav argumentu un iemeslu. Krievijai ir jābūt atklātākai, jāsamazina spriedze un jācenšas tā deeskalēt. NATO attieksme pret Krieviju paliek nemainīga. Mēs turpināsim strādāt pie aizsardzības un nepieļausim konfrontāciju, saglabājot dialogu ar Krieviju," pauda NATO ģenerālsekretārs.

Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka paviesojies Ādažu militārajā bāzē, kur atrodas kaujas grupa, kurā dienē deviņu valstu karavīri, kas nodrošina mieru un drošību Latvijā. Stoltenbergs pateicās Latvijai par kaujas grupas uzņemšanu un atbalsta nodrošināšanu.

Tāpat NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka alianse turpinās ievērot NATO dibināšanas principu - uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visām valstīm. Stoltenbergs pauda apņēmību stiprināt šādu kaujas grupu klātbūtni Latvijā, Transatlantiskās saites.

Viņš norādīja, ka kaujas grupa paredzēta, lai saglabātu mieru un stiprinātu Latvijas drošību, NATO gaisa kuģi nodrošina drošu gaisa telpu virs Latvijas, savukārt jūras kara flotes kuģi nodrošina drošu ceļošanu Baltijas jūrā. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Latvija ir kopā ar sabiedrotajiem NATO un sabiedrotie ir gatavi atbalstīt Latviju.

"Ja mēs runājam par aizsardzības budžetu, tad Latvija izpilda šīs prasības un ir starp teicamniekiem, ieguldot vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvija iegulda ne tikai spējās, bet arī tehnikā. Latvija piedalāties starptautiskajās mācībās, lai panāktu to, ka militārie spēki un NATO sabiedroto spēki būtu pilnībā sagatavoti, apmācīti," atzīmēja Stoltenbergs.

Tāpat viņš pateicās Latvijai par gaidāmo NATO ārlietu ministru sanāksmi, kas notiks otrdien. NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka alianses ārlietu ministri runās par galvenajiem drošības apdraudējumiem, kā, piemēram, Krievijas spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežām, kā arī situācija uz Baltijas valstu un Polijas robežas ar Baltkrieviju.

"NATO vēlas apliecināt solidaritāti ar Poliju, Lietuvu un Latviju. Lukašenko režīma mēģinājumi destabilizēt situāciju reģionā nepaliks neatbildēti. Mēs palīdzēsim saviem sabiedrotajiem tikt galā ar šo situāciju," pauda Stoltenbergs.