Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena preses konference

FOTO: Evija Trifanova/LETA

NATO un Eiropas Savienībai (ES) nepieciešams stingri reaģēt, sūtot skaidru signālu, ka jebkāda veida Ukrainas teritoriālās nedalāmības vai suverenitātes apdraudēšana tiks atvairīta ar politiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem, kādi ir mūsu rīcībā, pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu žurnālistiem sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka ar ASV valsts sekretāru bijis vienisprātis, ka Krievijas bruņoto spēku mobilizācija ir satraucoša. Pēc Rinkēviča paustā, tikšanās laikā detalizēti tika pārrunāta arī drošības situācija reģionā. Ministrs pateicās ASV par ieguldījumu, ko tās ir veikušas mūsu reģiona un Latvijas aizsardzības veicināšanā gan praktiski, gan politiski.

"Runājām arī par Aleksandra Lukašeno režīma hibrīzubrukumu uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Tās nav tikai nacionālās, bet arī ES un NATO robežas. Esam gandarīti, ka ir pilns atbalsts un izparatne no ASV tam, lai šo hibrīduzbrukumu atvairītu," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs atzīmēja, ka 2022.gadā Latvija un ASV atzīmēts 100 gadus kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas, pieļaujot, ka nākamagan varētu notiks arī kāds augsta līmeņa pasākums. Tāpat amatpersonas pārrunājušas Latvijas paveikto finanšu sektora sakārtošanā.

Ārlietu ministrs atzīmēja, ka ar ASV valsts sekretāru pārrunāta iespēja sadarboties informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, Trīs jūru iniciatīvā (TJI). Tāpat pārrunāts jautājumu loks, kas attiecas uz NATO ārlietu ministru sanāksmi, kas norisināsies šodien un rīt Rīgā.

Blinkens norādīja, ka gan Latvija, gan ASV saskaras ar nopietniem izaicinājumiem no autokrātisko valdību puses, kas mēģina izjaukt starptautisko kārtību. Viņš uzsvēra, ka Latvija un ASV cieši sadarbojas vairākās jomās. ASV valsts sekretārs atzīmēja, ka ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies un padarījis par savu misiju pastiprināt un uzlabot attiecības.

"Tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidentu un ārlietu ministru mēs paudām savu apņēmību stiprināt Baltijas drošību. Turklāt mēs uzsvērām, ka 5.pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai alianses valstij, ir uzbrukums visām, ir kā akmenī cirsts. Tad, kad mūsu sabiedrotie ir stiprāki un drošāki, tad arī mēs tādi esam," sacīja Blinkens.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija savai aizsardzībai atvēlējusi vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta, bet ASV sniegusi atbalstu, lai uzlabotu Latvijas kapacitāti sadarbībai ar NATO sabiedrotajiem. ASV valsts sekretārs norādīja, ka NATO ir izvietojuši četras starptautiskas grupas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Pēc viņa paustā, šī sadarbība ir būtiska, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un tās naidīgo retoriku.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), amatpersonas tikšanās laikā pārrunājušas TJI. Latvija nākamā gada jūnijā rīkos septīto TJI samitu un biznesa forumu. ASV augstākā līmeņa dalība TJI samitā un biznesa forumā ir izšķiroša to veiksmīgai norisei.

"Biznesa foruma mērķis ir piesaistīt investīcijas enerģētikas, transporta un digitālajam sektoram. Tādēļ ceram sagaidīt ASV uzņēmēju un investoru aktīvu interesi. TJI fonds ir laba platforma, lai mobilizētu resursus līdzīgi domājošu demokrātiju kopienā, sniedzot alternatīvu autoritatīvu režīmu piedāvātām sadarbības platformām. Latvija ir ieinteresēta ASV investīcijās," pauda ārlietu ministrs.

Atzīmējot ekonomisko sadarbību, Rinkēvičs īpaši akcentēja Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju industriju, kas ir gatava un var sniegt savu praktisko pienesumu dažādu tehnoloģiju piegādes diversifikācijai, tieši tīkla ekipējumā un nākotnes tehnoloģijās, piemēram 5G.

"Šī Covid-19 krīze aktualizēja vajadzību pēc uzticamām tehnoloģijām, kas ražotas pēc iespējas tuvāk sabiedroto valstīm. Latvijas uzņēmēji un zinātnieki ir formulējuši Latvijas nišu šajā jomā: pusvadītāju mikroshēmu un 5G moduļu izstrādi un ražošanu Latvijā. Mēs ne tikai esam NATO dalībvalsts, bet mums ir arī laba zināšanu bāze un labvēlīga investīciju vide, tostarp inovācijām labvēlīga ekosistēma, prasmīgs darbaspēks, kā arī elastīgs valsts un pašvaldību atbalsts," uzsvēra ministrs.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz sasniegto Latvijas finanšu sektorā, īpaši izceļot efektīvo cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu Eiropā. Viņš akcentēja, ka aizvadītajos gados Latvijas finanšu sektorā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, piemēram, mainot biznesa profilus, tādējādi atsakoties no nepārvaldāmiem riskiem ārvalstu klientu apkalpošanā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija ir vienmēr atbalstījusi spēcīgas transatlantiskās saites. Viņa ieskatā, šī brīža ģeopolitiskajā situācijā transatlantiskā sadarbība ir izšķiroša. Drošība un aizsardzība ir šo attiecību mugurkauls.

"Mūsuprāt, demokrātiskajām valstīm ir spēcīgāk jāvēršas pret autoritāru režīmu rīcību digitālajā jomā. Līdzīgi domājošajām valstīm jābūt vadībā ar saskaņotu un demokrātijā un cilvēktiesībās balstītu digitālās pārvaldības dienaskārtību. Vienlaikus būtu jāizdara spiediens uz tehnoloģiju kompānijām, kas ir pārāk viegli piekāpušās autoritāro režīmu cenzūras pieprasījumiem," norādīja Rinkēvičs.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī drošības politikas jautājumi. Latvijas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka ASV rīcība, sniedzot informāciju par Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainas pierobežā un cenšoties nodot skaidrus vēstījumus Krievijai, ir izšķiroši svarīga.

Rinkēvičs pauda nostāju, ka Krievija vismaz vidējā termiņā rada lielākos politiskos un drošības izaicinājumus, jo īpaši kaimiņvalstu reģionā. Savukārt, lai efektīvi reaģētu uz Ķīnas izraisītiem izaicinājumiem, būtiska ir cieša koordinācija ar līdzīgi domājošiem partneriem, īpaši ASV pusi.

Uz augšu
Back