Afganistānas banku sistēma sabrukuma priekšā, brīdina ANO

FOTO: Reuters / Scanpix

Pēc tam, kad Afganistānā varu sagrāba radikālā islāmistu kustību "Taliban", valsts bankas ir nonākušas sabrukuma priekšā, liecina ANO ziņojums. Organizācija aicina nekavējoties rīkoties, lai Afganistāna spētu izvairīties no milzīga kraha.

Afganistānas finanšu sistēmai draud pilnīgs sabrukums tuvāko mēnešu laikā, kā pamatā ir naudas līdzekļu likviditātes pasliktināšanās un aizdevumu apjoma samazināšanās, pirmdien teikts ANO Attīstības programmas (UNDP) jaunajā ziņojumā.

Organizācija aicinājusi uz steidzamu un izlēmīgu rīcību, brīdinot, ka Afganistānas finanšu sistēmas sabrukumam būs milzīgas ekonomiskās un sociālās sekas.

Afganistānas iedzīvotāji jau ilgāku laiku saskaras ar skaidras naudas deficītu. Kopš augusta, kad “Taliban” pārņēma varu Afganistānā, valstij ir noteiktas starptautiskās sankcijas. Sankciju dēļ valsts starptautiskās rezerves ir iesaldētas, bet lielākā daļa ārvalstu grantu ir apturēti. Likviditātes krīze lika talibu režīmam ierobežot iespēju izņemt skaidru naudu no bankām.

Afganistānas delegācijas vadītājs UNDP Abdalāls al Dardari paziņoja, ka valsts finanšu sistēmas sabrukums palēninās ekonomisko aktivitāti valstī, un tas varētu arī graut starptautiskās palīdzības centienus, jo “bankas ir arī viens no svarīgākajiem valsts savienotājiem ar ārpasauli.”

“Bez banku sektora nebūs iespējams sniegt jebkādu palīdzību Afganistānai. Vai tiešām mēs vēlamies redzēt Afganistānu pilnībā izolētu no pasaules?” ziņojumā jautāja al Dardari.

45

Kopumā septembra beigās Afganistānas beigās glabājās vairāk nekā 194 miljardi afgānu (1,8 miljardi eiro). Salīdzinot ar 2020. gada beigām, noguldījumu apjoms ir ievērojami krities, un šī tendence turpināsies, jo šī gada beigās noguldījumu apjoms varētu būt 165 miljardi afgānu (2020. gada beigās šis rādītājs bija 268 miljardi afgānu).

Tikmēr valstī pieaudzis slikto kredītu apjoms, kas aizņem būtisku daļu no jau tā nelielā kredītu tirgus. Neveiksmīgie aizdevumi, kuru atmaksa ir novēlota vai vispār netiek veikta, šī gada septembrī pieauga līdz 57%, salīdzinot ar 30% pērnā gada beigās.

Pašreizējā krīze ir likusi bankām apturēt jaunu kredītu izsniegšanu, kā arī apturēt atmaksas termiņu pagarinājumu esošajiem kredītiem, tādējādi pasliktinot jau tā sarežģīto situāciju.

“Ja neskaita ekonomiskās aktivitātes kritumu, problēmas banku sistēmā turpinās mazināt mikro-, mazo un vidējo uzņēmumu iespējas izdzīvot. Šie uzņēmumi ir vitāli svarīgi gan Afganistānas ekonomikai, gan iedzīvotājiem,” teikts ziņojumā.

Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Afganistānas ekonomika līdz šī gada beigām samazināsies par 30%.

“[Afganistānas] Islāma emirātam ir jāatver biznesmeņu konti. Ja tirgotāju bankas konti ir slēgti, tad arī nevar notikt ne eksports, ne imports. Parastajiem cilvēkiem būs jāsaskaras ar nopietnām problēmām,” sacīja Kabulas iedzīvotājs Mirs Davlats “Deutsche Welle” partnerim Afganistānā “ToloNews”.

Divdesmit gadu progress kaķim zem astes?

Afganistānas finanšu sistēma arī pirms “Taliban” varas pārņemšanas nebija uzskatāma par līdz galam attīstītu, tomēr tā stabili progresēja ik gadu. Banku sektorā ir 12 komercaizdevēji, to vidū sešas privātās komercbankas, viena privātā islāma banka, trīs valstij piederošas bankas un divas starptautisko banku filiāles. Privātās vietējās bankas sastādīja teju divas trešdaļas no visa Afganistānas banku aktīvu kopskaita.

Lielākā daļa no 400 banku filiālēm atradās galvaspilsētā Kabulā, Heratā un Mazārešarīfā. Banku sistēma bija lielā mērā atkarīga no dolāriem. Kopumā aptuveni 60% no banku noguldījumiem Afganistānā ir veikti ārvalstu valūtās.

Kamēr “Taliban” līderi ir pavēlējuši bankām atvērties pēc vairāku nedēļu dīkstāves, kas sekoja pēc talibu uzvaras, finanšu iestādēm ir grūtības atrast pietiekami daudz naudas, ar ko apkalpot savus klientus, jo dolāru plūsma uz Afganistānu ir faktiski apstājusies. Daudzi Afganistānas iedzīvotāji iespēju robežās veido skaidras naudas uzkrājumus “nebaltām dienām”.

“Es gribēju paņemt savu naudu no bankas. Tur ir zināmas problēmas. Man ir dolāru konts, taču tad, kad cenšos izņemt savu naudu, viņi [bankas darbinieki] man saka, ka izsniegs naudu vietējā valūtā. Viņu piedāvātais valūtas kurss ir ļoti neizdevīgs,” saka Kabulas iedzīvotājs Mohamads Emals.

Al Dardari aģentūrai “Reuters” sacīja, ka bankās glabājas afgāni četru miljardu dolāru vērtībā, bet aktīvā lietošanā ekonomikā pašlaik ir afgāni pusmiljarda apmērā.

“Pārējie 3,5 miljardi pašlaik atrodas zem matračiem vai spilveniem. Šī nauda netiek izmantota, jo cilvēki baidās,” saka Al Dardari. Līdz ar to iepriekšējos 20 gados panāktais progress, iespējams, ir pilnībā sagrauts.

Starp pasākumiem, lai novērstu Afganistānas finanšu sistēmas sabrukumu, UNDP ir ierosinājusi noguldījumu apdrošināšanas shēmu, kam būtu pietiekama banku sistēmas likviditāte, kas būtu pietiekamas gan īstermiņa, gan vidēja termiņa vajadzību apmierināšanai un kredītu garantiju sniegšanai.

“Jo ilgāk kavēsies finanšu un banku sistēmas darba pilnīga atjaunošana, jo ilgāks būs atveseļošanās periods, jo lielāka būs arī starptautisko tirgu neuzticība,” teikts UNDP ziņojumā. “Šīs problēmas būs grūti labot, un tas varētu ilgt desmitiem gadu.”

Uz augšu
Back